Vroclavas iedzīvotājs Lukašs M. ar Bēringu-Breivīku, iespējams, ticies tieši pirms terorakta.
Izmeklētāji patlaban izskata hipotēzi, ka Lukašs M. palīdzējis Bēringam-Breivīkam pagatavot spridzekli, kas Oslo eksplodēja pie premjerministra kancelejas ēkas.
Pats Bērings-Breivīks savā manifestā 2083.gada Eiropas neatkarības deklarācija min, ka ar tīmekļa starpniecību Polijā iegādājies 300 gramus nātrija nitrāta un 50 kilogramus alumīnija pulvera.
Lukašs M. atzinis, ka Bērings-Breivīks bijis viņa klients, ka braucis uz Zviedriju, interesējies par šo valsti un pat sācis mācīties zviedru valodu.
Bērings-Breivīks kontaktējies arī ar kādu Poznaņas apkaimes tīmekļa veikalu, kas internetā bija izvietojis spridzekļu pagatavošanas videopamācības.
Dažus mēnešus pirms Oslo slaktiņa Norvēģijas specdienesti pievērsuši uzmanību šim veikalam, kurā tirgoti tā dēvētie dubultā pielietojuma materiāli. Tā īpašniekam izvirzītas apsūdzības par nelegālu preču tirdzniecību.
Vēlāk noskaidrojies, ka viņa klientu sarakstā ir arī Bērings-Breivīks, kurš iegādājies degli. Tā tirdzniecība nav bijusi aizliegta. Tobrīd viņa uzvārdam neviens uzmanību nav pievērsis.
Bēringa-Breivīka sarīkotajā slaktiņā - bumbas sprādzienā Oslo centrā un apšaudē Ūteijas salā - 22.jūlijā tika nogalināti 77 cilvēki, bet vēl 150 ievainoti.