Pētnieks zinātniskos nolūkos inficē sevi ar dažādiem parazītiem

Iespējams, vispārsteidzošākā ir to spēja nemanāmi un reizēm pat diezgan manāmi savā labā manipulēt ar pārnēsātāja apziņu," norāda Moslijs. Moslijs sevi inficēja ar vērša lenteni, lai pārbaudītu – vai tas tiešām noved pie straujas svara zaudēšanas. Eksperiments pierādīja pretējo – par spīti tam, ka Moslija ķermenī mitinājās trīs lenteņi, viņš svarā pieņēmās. "Iespējams, parazīti apzināti vai neapzināti ietekmēja manu apetīti un mudināja ēst vairāk," uzskata pētnieks un piebilst, ka "lenteņi kā notievēšanas līdzeklis acīmredzami nedarbojas".Tomēr dzīvībai krietni bīstamāki parazīti ir malāriju izraisošie plazmodiji, ar kuriem cilvēki visbiežāk inficējas pēc malārijas oda koduma. "Noteikti esat ievērojuši, ka, dodoties dabā kopā ar draugiem, kādam odi kož stipri vairāk, bet kādam – mazāk," stāsta Moslijs. "Tam varētu būt izskaidrojums – tāpat kā odus pievilina ķermeņa siltums un mūsu izelpotais oglekļa dioksīds, tos atbaida konkrētas ķermeņa smakas," viņš turpina. Lai pieņēmumu pārbaudītu, pētnieks ar kolēģi doktoru Džeimsu Loganu 15 minūtes pavadīja slēgtā istabā kopā ar odiem. Šajā laikā doktoru Loganu odi sadzēla 25 reizes, bet Mosliju – tikai vienu reizi. Tas liecina par labu izteiktajam pieņēmumam. Turklāt, ja istabā atrastos ar malāriju inficēta persona, odi visdrīzāk intensīvi sadzeltu šo cilvēku – nesenā pētījumā atklāts, ka malāriju izraisošais parazīts spēj izmainīt cilvēka ķermeņa izdalīto smaržu, padarot inficēto cilvēku par "pievilcīgāku mērķi" odiem.Tomēr šis nav tikai ziņkārības vadīts pētījums, kā varētu šķist sākumā. Tā kā no malārijas gadā mirst aptuveni miljons cilvēku, laika gaitā doktors Logans ar kolēģiem cer izstrādāt aromātus, kas dabiskā veidā efektīvi atbaidītu malārijas odus.Interesanti novērojumi saistīti arī ar toksoplazmu – parazītisku vienšūnu tipa organismu, ko visbiežāk cilvēki "saķer" no mājdzīvniekiem – suņiem vai kaķiem. Moslijs pieļauj, ka toksoplazma var mainīt cilvēka uzvedību pat diezgan būtiski. Piemēram, ar toksoplazmu inficētam cilvēkam ir divreiz lielāka varbūtība iekļūt satiksmes negadījumā, ko izraisa paaugstināta pārdrošība un neapdomīga rīcība. Moslijs to ilustrē ar kaķa un peles piemēru. Normālā situācijā instinkti liek pelēm izvairīties un slēpties no plēsējiem, šajā gadījumā – kaķa. Taču ar toksoplazmu inficētas peles kļūst krietni pārdrošākas un neuzmanīgākas. "Iemesls, protams, ir vienkāršs – toksoplazma "vēlas", lai kaķis peli apēd, tādējādi parazīts tiek pie jauna pārnēsātāja," skaidro pētnieks.Jebkurā gadījumā tā ir nervus kutinoša doma, ka parazītiskie organismi spēj mūs ietekmēt veidos, par kuriem pagaidām zinām visai nedaudz, uzskata zinātnieks.