"Šī ir pirmā reize, kad veiksmīgi izstrādāta un arī izdrukāta vesela sirds ar šūnām, asinsvadiem, vārstuļiem un sirds kambariem," paziņoja pētnieku grupas vadītājs profesors Tals Dvirs. Viņš apgalvo, ka līdz šim pētniekiem citviet izdevies izdrukāt vien modeļus, kas sastāv no vienkāršiem audiem, bet bez, piemēram, asinsvadiem.
Dvirs arī uzsvēra, ka ļoti būtiska ir paša pacienta audu izmantošana - tādējādi ir mazāks risks, ka pacienta organisms atgrūdīs šādā tehnikā izstrādātu orgānu transplantātu.
Preses konferencē žurnālistiem bija iespēja vērot visu sirds prototipa drukāšanas procesu. Sirds gan nav reālā izmērā - trīs stundas ilgajā drukas procesā radīts cilvēka sirds modelis, kas izmērā atbilst aptuveni truša sirdij. Pētnieki gan norāda, ka lielāku siržu drukāšanai izmantojamā tehnoloģija ir faktiski tāda pati, tikai drukai nepieciešamais laiks ir krietni ilgāks.
Pagaidām gan ir pāragri priecāties par to, ka nu būs iespējams drukāt cilvēkiem nepieciešamos orgānu transplantātus no viņu pašu audiem - pētniekiem priekšā vēl pamatīgs darbs, lai "iemācītu" drukātajai sirdij arī darboties kā īstam orgānam.
"Šūnām jāiemāca to funkcija. Pašreiz esam panākuši, ka tās spēj sarauties, bet jāpanāk, lai šūnas visā orgānā darbojas kā vienots mehānisms," komentēja Dvirs. Kolīdz tas būs panākts un izstrādātie prototipi būs funkcionējoši, pētnieki sāks izmēģinājumus, drukātās sirdis transplantējot nelieliem dzīvniekiem - žurkām un trušiem.
Pētnieki neizslēdz varbūtību, ka pēc desmit gadiem pasaules labākajās slimnīcās šī tehnoloģija jau varētu būt ieviesta praksē un ļautu glābt dzīvības. Kā liecina Pasaules veselības organizācijas dati, sirds slimības ir pasaulē biežākais nāves cēlonis.