Saskaņā ar organizācijas pētījumu Lielbritānijā par izstāšanos no ES gatavi balsot 48% vēlētāji, bet par palikšanu blokā - 44%.
Atbalsts ES samazinājies arī citās valstīs, kas tradicionāli bijušas pozitīvi noskaņotas pret dalību blokā. Piemēram, Francijā atbalsts ES gada laikā samazinājies par 17 procentpunktiem, nokrītoties līdz 38%.
Pētījumā aplūkota situācija desmit valstīs un tikai Grieķijā vēlētāji ir vēl neapmierinātāki ar ES nekā Francijā. Grieķijā ES atbalsta tikai 27% vēlētāju.
Liels atbalsts ES joprojām ir jaunajās dalībvalstīs. Piemēram, Polijā ES atbalsta 72% vēlētāju un Ungārijā 61%, secināts Pew Research Center pētījumā.
Tikmēr bloka bagātajās dibinātājvalstīs atbalsts Briselei knapi sasniedz 50% un tendence ir tam samazināties.
Vācijā gada laikā atbalsts ES samazinājies par astoņiem procentpunktiem.
Aplūkojot vēlētāju grupas, pētījumā secināts, ES vairāk atbalsta jaunie vēlētāji un kreiso partiju atbalstītāji, bet mazāk - vecāka gada gājuma cilvēki un labā spārna populisti.
Tomēr visus vēlētājus satrauc ES reakcija uz imigrācijas krīzi un vairums nav ar to apmierināti.
Lielākā daļa nav apmierināta arī ar ES reakciju uz eirozonas krīzi.
65% spāņu vēlētāju, 66% franču un 68% itāļu un 92% grieķu vēlētāju neatbalsta ES ekonomikas vadības politiku.
Samazinājies ari atbalsts "arvien ciešākas savienības" principam, kas ietverts 1957.gada Romas līgumā.
Sešās no desmit pētījumā aplūkotajām valstīm vairāk vēlētāju gribētu redzēt varas atgriešanos no Briseles savās galvaspilsētās nekā lielāku centralizāciju.
Tomēr neskatoties uz augošo eiroskepticismu, vairākums vēlētāju nožēlotu Lielbritānijas izstāšanos no ES un vairums neatbalsta Brexit.
Pew Research Center pētījumā katrā valstī aptaujāti aptuveni 1000 pieaugušo.
Pētījumā aplūkotas desmit valstis - Lielbritānija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Nīderlande, Polija, Spānija un Zviedrija.