Pētījums tika veikts 22 OECD dalībvalstīs, kā arī Krievijā un Kiprā. Kopumā tika aptaujāti 166 000 cilvēku vecumā no 16 līdz 65 gadiem.
Latvija šajā pētījumā nepiedalījās.
Eiropas Savienības (ES) amatpersonas jau aicinājušas nekavējoties rīkoties, lai šo situāciju mainītu.
Tikai 4,9% Japāņu ierindojās pirmajā līmenī vai zemāk skalā no viens līdz pieci, uzrādot grūtības vienkārša teksta lasīšanā, norādīts OECD otrdien publiskotajā ziņojumā par pētījuma rezultātiem.
Augstākais līmenis ir pieci, kas norāda uz spēju meklēt un apstrādāt informāciju no blīva teksta un novērtēt pierādījumos balstītus argumentus.
"Rupji rēķinot, katrs piektais soms un japānis lasa augstā līmenī [ceturtajā vai piektajā]," norādīts ziņojumā, piebilstot, ka "tas nozīmē, (..) ka viņi spēj veikt daudzpakāpju operācijas, lai integrētu, interpretētu vai sintezētu informāciju."
Spānijā un Itālijā šādu līmeni uzrādīja mazāk nekā viens no 20 cilvēkiem, bet OECD vidējais radītājs bija 15,5%.
Ziņojumā secināts, ka japāņi vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar vidējo izglītību rakstītprasmes ziņā pārliecinoši pārspēj universitāšu absolventus tai pat vecuma grupā Spānijā un Itālijā.
Attiecībā uz matemātikas zināšanām situācija ir līdzīga.
Tikai 8,1% japāņu bija problēmas vienkāršākajos uzdevumos, un viņi tika ierindoti pirmajā līmenī vai zemāk.
Francijā šādas problēmas bija 28%, bet Itālijā un Spānijā - vairāk nekā 30% cilvēku.
"Šis pētījums ir modinātāja zvans, lai ieraudzītu, ko dara citi, un gūtu no tā mācību," norādīja OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija.
ES izglītības un kultūras komisāre Andrulla Vasiliu norādīja, ka pētījums "apstiprina, ka katram piektajam Eiropas pilsonim darba vecumā ir zema lasītprasme un gandrīz katram ceturtajam iz zema rēķināšanas prasme".
"Eiropai jārīkojas nekavējoties, lai risinātu šīs problēmas, ja gribam sasniegt tādu nodarbinātības, produktivitātes, inovāciju, konkurētspējas (..) līmeni, kā to vēlamies," uzsvēra komisāre.
OECD pētījumā arī secināts, ka vismaz 10% iedzīvotāju gandrīz visās valstīs trūkst pamata prasmju datora izmantošanā.
Šajā jomā visaugstāk ierindojušies zviedri, kuriem seko somi un japāņi.
Ziņojumā arī norādīts, ka cilvēki ar augstu lasīt un rakstīt prasmi saņem par aptuveni 60% lielāku algu nekā mazāk kompetentie, kuri savukārt pakļauti lielākam bezdarba riskam.