Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka
intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.
Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.
Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.
Tikmēr Sanfrancisko gaisa temperatūra pirmdien pakāpās līdz 37,8 grādiem pēc Celsija, kas ir jauns rekords vasaras mēnešiem.
Karstums valda arī neierasti tālu ziemeļos, tostarp Skandināvijas ziemeļu daļā.
Helsinku universitātes meteorologs Mika Rantanens pagājušo piektdien vietnē Twitter rakstīja, ka Somijā vēl nekad nav reģistrēts tik liels karstums pašā vasaras sākumā. Viņš norādīja, ka Ziemeļu polārā loka iekšpusē gaisa temperatūra sasniegusi 30 grādus pēc Celsija.
Japānā maijā tika uzstādīts jauns karstuma rekords šim mēnesim, gaisa temperatūrai sasniedzot 39,5 grādus pēc Celsija. Karstuma dēļ dzīvību zaudēja pieci cilvēki un gandrīz 600 tika hospitalizēti.
Kamēr citi zinātnieki vilcinās saistīt karstuma viļņus ar cilvēku radītajām klimata izmaiņām, Kalifornijas universitātes zinātnieks Daniels Sveins tvītoja, ka šis pētījums liecina - cilvēce sasniegusi punktu, "kurā vairumam bezprecedenta karstuma viļņu globāli ir nosakāma cilvēka ietekme".
Pērn neierasts karstums skāra 22% no apdzīvotajiem un lauksaimniecības rajoniem ziemeļu puslodē laikā no maija līdz jūlijam, norādīts Earth’s Future publicētajā pētījumā. ASV piedzīvoja karstāko maiju, kopš sākta meteoroloģisko datu apkopošana, Kalifornijā tika uzstādīts jauns jūlija karstuma rekords, un arī Eiropā vairākās pilsētās tika uzstādīti jauni rekordi. Arī Āzijā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā 2018. gadā tika uzstādīti jauni karstuma rekordi. Pētījumā norādīts, ka pirms 2010. gada šādi karstuma viļņi netika pieredzēti.
Zinātnieki prognozē, ka zemes platības, ko skars tādi karstuma viļņi, kādi tika pieredzēti pagājušajā vasarā, palielināsies par 16%, ja Zemes vidējā temperatūra pieaugs pa vienu grādu pēc Celsija.
"Karstuma viļņi, visticamāk, nākamajās desmitgadēs sasniegs ekosistēmām un sabiedrībām ļoti bīstamus līmeņus," teikts pētījumā.
Zinātnieki prognozē, ka pērnajai vasarai līdzīgi karstuma viļņi piemeklēs divus no trim gadiem, ja globālā sasilšana nepārsniegs 1,5 grādus pēc Celsija, un katru gadu, ja tā sasniegs divus grādus pēc Celsija.
Līdz šim Zemes sasilusi par aptuveni 1,05 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar 1880. gadu.
2015. gadā noslēgtās Parīzes vienošanās ilglaicīgais mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus tā, lai noturētu globālo sasilšanu krietni zemāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, un vienlaikus pielikt pūliņus globālās temperatūras kāpuma ierobežošanai ar 1,5 grādiem, tādējādi pēc iespējas samazinot klimata pārmaiņu sekas. Taču daudzi zinātnieki un klimata aktīvisti apgalvo, ka ar to nepietiks, tāpēc jāizvirza ambiciozāki mērķi.
ļuļa
Irlielāmērāticams
tik tiešām