Noskaidrots, ka telefonsarunas laikā cilvēkiem ir tendence vizuāli iztēloties lietas, par kurām viņi runā. Šajā procesā iesaistīts smadzeņu resurss, kas ierastā režīmā tiktu izmantots braukšanas apstākļu un ceļa novērtēšanai, pausts pētījumā.
Pētījumā iesaistījušies 60 brīvprātīgie - 40 sievietes un 20 vīrieši, kuri auto vadīšanas laikā piedalījušies video testos. Vienai no braucēju grupām uzdots braukt bez traucēkļiem, kamēr citi brauciena laikā dzirdējuši vīrieša balsi nepilnu metru attālos auto skaļruņos.
Tie testa dalībnieki, kuru automašīnās skanējusi balss, uz dažādiem notikumiem reaģējuši novēloti, piemēram, sekundi vēlāk reaģējuši uz cita satiksmes dalībnieka strauju bremzēšanu vai iebraukšanu pretējā joslā.
Tāpat, meklējot atbildi uz kādu vienkāršu jautājumu, piemēram, "Kur tu noliki to zilo lietiņu?", autovadītājs acu priekšā redz četrreiz mazāku ceļa laukumu nekā normālā režīmā, jo smadzenes risina problēmu par pazudušo lietu un funktierē, kur tā varētu būt.
Zinātnieki uzskata, ka šis apstāklis apgāž "nepareizo priekšstatu", ka telefonsaruna pie stūres ir droša, kamēr autovadītājs telefonu netur rokā, un varētu būt iemesls aizliegt jebkādas telefonsarunas auto vadīšanas laikā.
"Aizlieguma izpildāmība gan būtu problemātiska, jo policijai būtu grūti noteikt, kad kāds autovadītājs izmanto brīvroku sistēmu," atzinis psiholoģijas pasniedzējs, Saseksas Universitātes pētnieks Greiems Hols. "Tomēr līdzsvara vārdā likums būtu jāmaina, lai tiktu dots vēstījums, ka mobilā telefona lietošana brauciena laikā ir bīstama," viņš paudis un vēl uzsvēris jau iepriekš secināto, ka autovadītāja sarunas pa telefonu ir bīstamākas par radio klausīšanos un sarunāšanos ar auto pasažieriem (viņu saruna apraujas, kad autovadītājam jākoncentrējas uz situāciju satiksmē).