Tiesa nolēma, ka Turcijas politiķa Dogu Perinčeka izteikumi, ka "armēņu genocīds ir lieli starptautiskie meli", nav armēņu kopienas cieņas aizskārums un Šveices tiesai viņu nevajadzēja notiesāt par rasu diskrimināciju.
ECT Lielās palātas lēmums nav pārsūdzams. Spriedums tika pieņemts ar desmit tiesnešu atbalstu. Pārējie septiņi Lielās palātas tiesneši balsoja pret.
Perinčeks ar pretrunīgi vērtētajiem izteikumiem nāca klajā 2005.gadā vairākās konferencēs Šveicē.
Viņš vainoja "imperiālistus no Rietumiem un cariskās Krievijas" spriedzes vairošanā starp musulmaņiem un armēņiem, lai grautu Osmaņu impēriju, un apgalvoja, ka sekojušās slepkavības nebija iepriekš iecerēts mēģinājums likvidēt veselu etnisko grupu.
Šveices tiesa 2007.gadā piesprieda Turcijas Strādnieku partijas priekšsēdētājam Perinčekam naudassodu, atzīstot viņu par vainīgu rasu diskriminācijā.
Armēņu slaktiņu par genocīdu atzinušas vairāk nekā 20 valstis, bet Turcija vienmēr noliegusi šo notikumu pielīdzināšanu genocīdam, kā arī apgalvo, ka slaktiņā dzīvību zaudējuši tikai 500 000 armēņu, nevis pusotrs miljons, kā apgalvo Armēnija.
Pēc notiesāšanas Šveices tiesā Perinčeks vērsās ECT, apgalvojot, ka pārkāptas viņa tiesības uz vārda brīvību.
ECT zemākā palāta 2013.gada decembrī noraidīja Šveices tiesas lēmumu, paziņojot, ka Perinčekam bija tiesības paust savu viedokli.
Šveice šo spriedumu pārsūdzēja, un lieta nonāca ECT Lielajā palātā, ko veido 17 tiesneši.
Šveices tiesa janvārī paziņoja, ka genocīda noliegšana ir līdzvērtīga armēņu apsūdzēšanai vēstures falsificēšanā, kas ir viena no ļaunākajām rasu diskriminācijas formām.
Perinčeka un Turcijas valdības advokāti savukārt apgalvoja, ka šajā gadījumā trūkst "vispārējas vienprātības" par notikušā atzīšanu par genocīdu, kā tas ir holokausta gadījumā.
Perinčeka advokāts sacīja, ka viņa klients nav "nedz apstrīdējis, nedz aizstāvējis slaktiņus", nedz arī kūdījis uz naidu pret armēņiem, bet tikai noliedzis, ka Osmaņu impērijas varasiestādēm tolaik bijis nodoms pastrādāt genocīdu.
ECT norādīja, ka tā nav tiesīga lemt, vai armēņu slaktiņi ir uzskatami par genocīdu vai nē, piebilstot, ka tā ir starptautisko krimināltiesu kompetence.
Tiesa akceptēja, ka "upuru cieņu un mūsdienu armēņu identitāti" aizsargā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8.pants, bet secināja, ka konkrētajā lietā demokrātiskajai sabiedrībai nebūtu vajadzējis aiziet tik tālu, lai sūdzētu tiesā Perinčeku par viņa izteikumiem.
ECT Lielās palātas spriedumā teikts, ka Perinčeka izteikumi ir saistīti ar jautājumu, kas interesē sabiedrību, un nav uzskatāmi par aicinājumu uz naidu vai neiecietību un tos nevar uzskatīt par tik lielu armēņu kopienas cieņas aizskārumu, ka būtu nepieciešama saukšana pie kriminālatbildības.
Spriedumā norādīts, ka kontekstu, kādā Perinčeks nāca klajā ar saviem izteikumiem, neraksturoja paaugstināta spriedze vai specifiskas vēsturiskas atskaņas Šveicē.
"Šveices tiesa acīmredzot nopēlusi Perinčeka kungu vienkārši par to, ka viņš paudis viedokli, kas atšķiras no Šveicē pieņemtā," secināja tiesa.
Tiesa skaidri nošķīra šo lietu no holokausta noliegšanas, norādot, ka holokausta noliegšana zināmās valstīs vienmēr var uzskatīta par sava veida kūdīšanu uz naidu.
Spriedumam Perinčeka lietā varēja būt tālejoša ietekme uz lietu, kas pašreiz tiek izskatīta Francijas Augstākajā tiesā. Tur tiek izvērtēts, vai konstitūcijai atbilst Francijas likums, kas aizliedz holokausta noliegumu.
Franču jurists Nikolā Ervē, kurš ir eksperts ECT, sacīja, ka galvenais jautājums ir, kā tiesa nošķirs šīs abas lietas.
Arī pirmajā spriedumā 2013.gadā ECT nošķīra Perinčeka jautājumu no lietām, kas attiecas uz Otrā pasaules kara laikā nacistu organizētā holokausta noliegšanu, norādot, ka šajā gadījumā ir konkrēti fakti, piemēram, gāzes kameru pastāvēšana, kurus konstatējusi starptautiska tiesa.