"Viņi pētījuši vairākus desmitus eksplodējošo zvaigžņu, kas tiek dēvētas par supernovām, un atklājuši, ka visums izplešas ar pieaugošu ātrumu," teikts Nobela prēmijas komitejas izplatītajā paziņojumā, piebilstot, ka zinātnieku atklājumi mainījuši cilvēces priekšstatus par visuma uzbūvi.
Lūzums notika 1998. gadā, ka gan Perlmatera vadītā zinātnieku grupa, gan pētnieki, kuru darbu vadīja Šmidts, līdzdarbojoties Raiesam, nonāca pie viena un tā paša satriecošā secinājuma, ka visuma izplešanās ātrums strauji pieaug.
Pētot no Zemes tālākās supernovas, zinātnieki secināja, ka tās ir aptuveni par ceturto daļu blāvākas, nekā paredz esošā teorija – tas nozīmē, ka šīs zvaigznes atrodas tālāk no Zemes, nekā tiek uzskatīts. Balstoties uz šiem novērojumiem tika aprēķināti Visuma izplešanās parametri un secināts, ka šis process notiek ar paātrinājumu.
Viņu darbs apstiprina Alberta Einšteina teoriju par kosmoloģisko konstanti. Tiek uzskatīts, ka Visuma izplešanās paātrinājuma dzinējs varētu būt mistiska lieta, kas tiek saukta par tumšo enerģiju, kas veido trīs ceturtdaļas visuma.
Kā izteicās Šmidts, ar kuru Nobela prēmijas komiteja telefoniski sazinājās laureātu paziņošanas ceremonijas laikā, sākotnēji zinātnieki nav ticējuši saviem secinājumiem un veltījuši milzumu pūļu tam, lai atrastu iespējamo kļūdu. Šmidts arī piebilda, ka jau rīt viņam universitātē paredzēta lekcija tieši par Visuma paātrinātu izplešanos.
Katrā jomā balvas kopsumma ir 10 miljoni Zviedrijas kronu (759 000 latu), un Nobela prēmijas tiks pasniegtas 10.decembrī svinīgā ceremonijā Stokholmā.
Vakar Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā sākās tā dēvētā Nobela prēmiju nedēļa un pirmā no šī gada Nobela prēmijām - medicīnā - tika piešķirta trim imunologiem un ģenētiķiem - Brūsam Boitleram no ASV, Žilam Hofmanam no Luksemburgas un Ralfam Steinmanam no Kanādas - par atklājumiem imunoloģijā.
Pēc laureātu nosaukšanas atklājās, ka Steinmans pirms trim dienām - 30. septembrī - miris pēc ilgas cīņas ar vēzi, tomēr Nobela komiteja atstāja spēkā lēmumu par prēmijas medicīnā piešķiršanu Steinmanam. Par viņa nāvi Nobela prēmijas komiteja uzzināja tikai trīs stundas pēc Nobela prēmijas laureātu medicīnā nosaukšanas. Atbilstoši komitejas statūtiem, prēmiju nevar piešķirt pēc nāves, taču tā piešķirama mantiniekiem, ja apbalvotais miris laikā starp paziņojumu par prēmijas piešķiršanu un apbalvošanas ceremoniju.
Nobela prēmijas komitejas paziņojumā uzsvērts, ka tā lēmumu par apbalvošanu pieņēmusi, vadoties no tā, ka Steinmans ir dzīvs, un ziņu par zinātnieka nāvi saņēmusi jau pēc nosaukšanas par prēmijas laureātu, tādēļ nav nekādu iemeslu mainīt komitejas lēmumu. Vielaikus ir šis ir pirmais gadījums Nobela prēmijas vēsturē, kad balva tiek piešķirta jau mirušam cilvēkam.