"Fakti, kas aprakstīti nacionālo un starptautisko komunikāciju mediju publikācijās ar terminu Panamas papīri, būs kriminālizmeklēšanas subjekts,” teikts prokuratūras paziņojumā.
Izmeklēšanas mērķis būs noskaidrot, kādi noziegumi var būt notikuši un kas tos izdarījuši, kā arī noteikt iespējamos finansiālos kaitējumus, teikts paziņojumā.
Mossack Fonseca ir pavēstījusi, ka 11,5 miljonu dokumentu noplūdināšana no tās serveriem ir "ierobežota hakeru uzbrukuma" rezultāts, un ka par to ir atbildīga kāda ārēja puse.
Viens no firmas dibinātājiem Ramons Fonseka paziņoja, ka šī dokumentu noplūdināšana ir uzbrukums pašai Panamai, kura ir atkarīga no sava finanšu pakalpojumu sektora.
Panamas prezidents Huans Karloss Varela sacīja, ka viņa valsts sadarbosies ar "jebkuru valdību un jebkuru izmeklēšanu" saistībā ar šo skandālu.
Tomēr Varela arī solīja "aizstāvēt mūsu valsts tēlu", jo Panama bija progresējusi centienos zaudēt naudas atmazgāšanas un citu šaubīgu darījumu centra reputāciju.
Ārzonas uzņēmumi paši par sevi nav nelikumīgi, bet tie var tikt izmantoti naudas atmazgāšanai vai aktīvu slēpšanai no citu valstu nodokļu iestādēm.
Kā ziņots, no Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca datu centra ir nopludināti 11,5 miljoni nodokļu dokumentu, kuros redzams, ka šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.
Vācijas laikraksts Sueddeutsche Zeitung ieguva Mossack Fonseca dokumentus no anonīma avota un dalījās ar citiem pasaules medijiem, izmantojot Izmeklējošo žurnālistu starptautisko konsorciju (ICIJ).
Noplūdinātie dokumenti par apmēram 140 politiķu slēptiem ofšoru darījumiem attiecas uz gandrīz 40 gadus ilgu periodu. Panamā bāzētajai firmai Mossack Fonseca ir biroji vairāk nekā 35 valstīs.