Haņs, kurš pārstāv opozīcijā esošo Ķīnas Nacionālistu partiju (KMT) un pazīstams kā relatīvi labvēlīgi noskaņots pret kontinentālo Ķīnu, uzrunājot savus atbalstītājus Gaosjunā, pavēstīja, ka jau apsveicis pašreizējo prezidenti Cai Inveņu ar uzvaru vēlēšanās.
"Es pilnībā pieņemu vēlēšanu rezultātus (..). Ceru rīt ieraudzīt vienotu Taivānu," uzsvēra Haņs.
Savukārt Cai, kas pārstāv Demokrātisko progresīvo partiju (DPP) un stingri iestājas par Taivānas neatkarību, paziņojusi, ka taivānieši vēlēšanās pasaulei nodemonstrējuši, ka "lolo savu brīvo, demokrātisko dzīvesveidu".
Prezidente piebilda, ka pēc pārliecinošā atbalsta, kādu viņai izrādījuši vēlētāji, Pekinai jāpārtrauc draudu politika pret Taivānu.
"Es arī ceru, ka Pekinas varasiestādes saprot, ka demokrātiskā Taivāna un mūsu demokrātiski ievēlētā valdība nepakļausies draudiem un iebiedēšanai," norādīja Cai.
Saskaņā ar televīzijas kanālu aplēsēm Cai ieguvusi 7,99 miljonus jeb 57,24% balsu, kamēr par Haņu balsojuši 5,37 miljoni jeb 38,52% vēlētāju.
Vēl 590 000 jeb 4,24% balsu izcīnījis trešais kandidāts Džeimss Soons, kurš pārstāv konservatīvo Tautas pirmo partiju.
Sagaidāms, ka Cai uzvara izsauks asu reakcija no Kontinentālās Ķīnas, kas Taivānu joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Tomēr pēdējā laikā Taivānā pieaugusi nelabvēlīga attieksme pret Pekinas komunistisko režīmu.
Pērn nelabvēlīgos noskaņojumus pret kontinentālo Ķīnu Taivānā uzkurināja Sji Dzjiņpina iecere attiecināt uz Taivānu to pašu sistēmu, kāda tika piemērota bijušajai britu kolonijai Honkongai, pār kuru Pekina kontroli atguva 1997.gadā.
Nepatiku pret kontinentālo Ķīnu šogad vairojusi tās autoritārā režīma bargā vēršanās pret protestētājiem Honkongā.
Līdztekus prezidentam šodienas vēlēšanās 19,3 miljoniem balsstiesīgo taivāniešu bija jāizraugās arī 113 parlamenta deputāti.
2016.gadā, kad Cai kļuva par pirmo sievieti Taivānas prezidenta amatā, viņas pārstāvētā DPP parlamentā izcīnīja pārliecinošu vairākumu.