Gurija norādīja, ka vairākām valstīm pašlaik ir fiskālās, nacionālās, bezdarba, kā arī banku sektora problēmas, taču Latvija šīs problēmas risina un atsevišķās jomās jau ir panākts zināms progress.
"Mums pašlaik noris intensīvs dialogs ar Latviju par vairākām jomām, kura laikā saņemam informāciju par kritērijiem, līdz šim paveikto, un to, kas vēl tiks darīts. Mēs uzskatām, ka mums piegādātā informācija ir ļoti augstas kvalitātes, un Latvijas pieredzi būtu iespējams varbūt ne tieši eksportēt, bet ļaut citām valstīm to pārņemt. Varbūt pat pielāgot savām sistēmām. Tā nav raķešzinātne, tas ir līderības jautājums, un Latvija ir lielisks piemērs. Mēs redzam, ka tas var noderēt citām valstīm. Lielākā daļa pasaules valstu ir mazas, tādēļ tās Latvijas pieredzi var uzlūkot kā sev atbilstošāku," skaidroja Gurija, piebilstot, ka valstīm būtu jādomā ne tikai par krīzes pārvarēšanas scenārijiem, bet arī jomām, kuras prasa ilgtermiņa rīcību.
Viņa redzējumā valstis savas problēmas nevarēs atrisināt tikai ar migrācijas politikas maiņu, būs nepieciešams uzlabot makroekonomisko situāciju, tajā pašā laikā strādājot ar izglītības, inovāciju, konkurences, darbaspēka, nodokļu struktūru, veselības sistēmu, finanšu sistēmu, un, ja arī tas nelīdzēs, nāksies pievērsties talantu importa jautājumiem.
"Ideālajā gadījumā valstīm būtu nepieciešams pārkvalificēt to darbaspēku, kas pašlaik nevar atrast darbu. Atsevišķās eirozonas valstīs bezdarbs joprojām pieaug. Tas gan nenotiek tikai Eiropā, tā notiek vairākās vietās pasaulē. Valstis pašlaik aktīvi meklē labās prakses piemērus. Viņiem nevar norādīt, ka tas ir valdības vai labas līderības uzdevums. Viņiem ir nepieciešami piemēri, kā vairākās jomās var veikt uzlabojumus, pilnveidojot likumus un regulas. Tam gan ir nepieciešama politiskā griba," uzskata Gurija.
Savukārt vaicāts, vai Latvijas iestāšanās sarunas OECD ļauj cerēt uz iestāšanos organizācijā nākamgad, Gurija norādīja, ka viņa rīcībā esošā informācija liek cerēt, ka tehnisko sarunu noslēgšana varētu notikt līdz 2015.gada beigām.
"Joprojām ir vairāki juridiskie jautājumi, joprojām ir jautājumi, saistīti ar likumdošanu un procedūru ieviešanu. Tāpat ir jautājumi, kuri saistīti ar politiku. Pēc tehniskā darba paveikšanas katra komiteja varēs norādīt, ka, viņuprāt, viss līdz šim paveiktais ir pietiekami labs - panāktas labas pārmaiņas. Taču pēc tā viss pārējais ir politiskās gribas jautājums. Tas gan ir ambiciozs, bet reālistisks plāns," sacīja Gurija.
Jau ziņots, ka Latvijas tehniskās pievienošanās sarunas OECD notiek pēc iepriekš izstrādāta grafika, kas ļauj cerēt uz sarunu noslēgšanu līdz 2015.gada beigām.