"Lefkovica un Kobilkas pētījumi ir izšķiroši izpratnei, kā funkcionē ar G-olbaltumvielu savienoti receptori," teikts Nobela komitejas atzinumā. Kaut arī apbalvojums piešķirts ķīmijas jomā, pētnieku atklājumi vislielāko labumu ir nesuši medicīnas jomā, norādīja Nobela komiteja.
Lefkovics un Kobilka pētījuši šūnu G-proteīnu saistīto receptoru struktūru un darbību. Ar šiem receptoriem saistās vairums neirontransmiteru, kā acetilholīns, glutamāts, dopamīns, noradrenalīns, adrenalīns, histamīns, neiropeptīdi utt. Pateicoties G-proteīnu saistīto receptoru struktūrai, šūnas atbilde notiek dažu sekunžu laikā.
G-proteīnu saistītie receptori iesaistīti arī daudzu slimību gadījumā, kā arī uz to pamata darbojas aptuveni puse no visiem mūsdienu medikamentiem. Šo receptoru izpratne ir nodrošinājusi būtisku progresu medicīnas pētījumiem, norādīja Nobela komiteja.
69 gadus vecais Lefkovics ir biomedicīnas un bioķīmijas profesors Ziemeļkarolīnas Djūka universitātē, bet 57 gadus vecais Kobilka ir molekulārās un šūnu fizioloģijas profesors Kalifornijas Stenforda universitātes Medicīnas skolā.
Lefkovics atzina, ka gandrīz nogulējis svarīgo telefona zvanu, kurā viņam pavēstīts par saņemot balvu. "Es cieši gulēju, un iezvanījās telefons. Es to nedzirdēju. Man jāatzīst, ka es guļu ar ausu aizbāžņiem, tāpēc mana sieva man iebakstīja ar elkoni: "Tev zvana". Un tas bija zvans [no Nobela komitejas]. Pilnīgs šoks un pārsteigums," sacīja Lefkovics.
Pērn Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta izraēliešu zinātniekam Danielam Šehtmanam par kvazikristālu atklāšanu.
Jāatgādina, ka Nobela prēmija medicīnā pirmdien tika piešķirta Japānas zinātniekam Šinjam Jamanakam un britu biologam Džonam B. Gērdonam par cilmes šūnu pētījumiem un dzīvnieku klonēšanu. Pētnieki atklājuši, ka "nobriedušas, specializētas šūnas var tikt pārprogrammētas, lai tās kļūtu par nenobriedušām šūnām, kas spējīgas pārvērsties par visa veida organisma audiem". Pārprogrammējot cilvēku šūnas, "zinātnieki radījuši jaunas iespējas slimību pētījumiem un diagnozes un ārstēšanas metožu izstrādei," skaidroja Nobela komiteja.
Savukārt Nobela prēmija fizikā vakar tika piešķirta franču zinātniekam Seržam Arošam un viņa amerikāņu kolēģim Deividam Vainlendam par pētījumiem kvantu optikā, kas varētu pavērt ceļu uz tā dēvēto superdatoru izstrādi.
Šogad paziņojumam par laureātu fizikā tika pievērsta neparasti liela uzmanība, jo jūlijā pasauli pāršalca ziņas par tā dēvēto Higsa bozonu atklāšanu. To uzskata par vienu no lielākajiem sasniegumiem šajā zinātnes nozarē pēdējā pusgadsimta laikā, kamdēļ minēja kā reālu pretendentu uz prestižo apbalvojumu.
Rīt, 11. oktobrī tiks paziņots Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs, savukārt Nobela Miera prēmijas laureāts tiks nosauks 12. oktobrī, bet ekonomikas balvas ieguvējs kļūs zināms 15. oktobrī.
Ekonomiskās krīzes dēļ naudas prēmijas apmērs samazināts no līdzšinējiem desmit līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (no 815 000 līdz 652 000 latu). Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem. Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).