Nikaragvas Cilvēktiesību centrs (CENIDH) bija ziņojis par vismaz 212 bojāgājušajiem, bet otrdien pavēstīja, ka tas izmeklē iespējamus jaunus nāves gadījumus pēdējo dienu laikā.
Nikaragvas Cilvēktiesību asociācija (ANPDH) otrdien publicēja ziņojumu, kurā minēti 285 bojāgājušie, no kuriem 262 asociācija identificējusi pēc vārda, un 156 bez vēsts pazudušie.
ANPDH informēja, ka lielākā daļa upuru ir jaunieši, kas nogalināti ar šāvieniem galvā vai krūtīs galvaspilsētā Managvā, Managvas departamentā un Masajas pilsētā.
Smagi bruņotu valdības piekritēju bandas civildrēbēs un kapucēs ir izraisījušas bailes, kuru dēļ praktiski pastāv komandanta stunda vairākās lielpilsētās, ieskaitot galvaspilsētu.
"Represijas ir pastiprinājušās", kopš "šie paramilitārie grupējumi sāka darboties, veicot represijas, spīdzinot, nogalinot un pārkāpjot cilvēktiesības," paziņoja ANPDH vadītājs Alvaro Leiva.
Ortegas kritiķi pēdējās dienās ir pieprasījuši Nikaragvas armijai izformēt un atbruņot šos paramilitāros grupējumus.
Valdība un opozīcija, kas pieprasa Ortegas demisiju, pirmdien atsāka sarunas ar mērķi izbeigt divus mēnešus notiekošos nemierus.
Protesti Nikaragvā sākās aprīļa vidū kā demonstrācijas pret sociālās apdrošināšanas reformām, kas šo protestu dēļ tika atceltas. Policijas vardarbīgas vēršanās pret protestiem dēļ tie izvērtās par tautas sacelšanos, kuras dalībnieki tagad pieprasa Ortegas un viņa sievas viceprezidentes Rosario Muriljo atkāpšanos.
72 gadus vecais Ortega ir prezidents no 2007.gada, bet pirms tam vadīja valsti no 1979. līdz 1990.gadam. Viņš ir bijušais kreiso sandinistu partizāns, kurš piedalījās ASV atbalstītā Nikaragvas diktatora Anastasio Somosas gāšanā, bet vēlāk pats ieguva diktatora reputāciju.