Vietā, kur pirms dažiem gadiem uzietas pilsētas paliekas, strādā ap 30 arheologu no Tībingenes Universitātes (Vācija). Lēšams, ka tagadējā kurdu ciemata Bassetki zonā esošā pilsēta zēlusi un plaukusi apmēram 1200 gadu. Arheologi izmērījuši, ka pilsēta bijusi ap kilometru gara un 500 metru plata. Uzietas gan apjomīgu ēku, gan pils paliekas, kā arī gana sazarots ceļu tīls un, protams, kapsēta.
Noskaidrojot atklātās vietas vēsturi, arheologi spējuši atrisināt dekādēm ilgu noslēpumu, kur atradusies 1975. gadā ceļa būves laikā uzieta akādiešu dieva Naramsina statuja. Pašlaik zinātnieki tiecas visai droši apgalvot, ka nule atklātā pilsēta bijis nozīmīgs akadiešu kultūras priekšpostenis.
Akadiešu impērija, ko uzskata par pirmo impēriju cilvēces vēsturē, tagadējā Irākas, Sīrijas un daļēji arī Turcijas teritorijā valdījsui laikā no 2340. līdz 2200. gadam pirms mūsu ēras.
"Cilvēki ilgstoši brīnījās, kāpēc statuja uzieta tieši šajā apvidū. Taču 2013. gadā mēs apjautām, ka te atrodas šī Bronzas laikmeta pilsēta," paudis profesors Pēters Pfalcners. "Šis atklājums nav uzskatāms par retumu, taču šī teritorija ir maz pētīta, tāpēc paredzams, ka šajās teritorijās varēs uziet vēl daudzus šāda veida pārsteigumus," viņš turpinājis.