Diemžēl ne visiem grūtais kāpiens augšup beidzas sekmīgi. Šogad jau vismaz 11 cilvēkiem Everesta iekarošana ir noslēgusies letāli, kas ir vairāk nekā visā pagājušajā gadā. Kā galvenais iemesls drūmajai statistikai tiek nosaukts pārlieku lielais kāpēju skaits, taču to ir ietekmējuši arī citi faktori.
Nāves zona
Šī gada pavasara alpīnisma sezonai, kas sākās martā un ilgs līdz maija beigām, Nepālas valdība bija izsniegusi 381 atļauju kāpšanai Everestā. Atļauju pārdošana alpīnistiem ir ļoti būtisks ienākumu avots nabadzīgajai Āzijas valstij, jo viena kāpšanas licence maksā 11 tūkstošus dolāru (9874 eiro), raksta BBC. Tiek lēsts, ka pēc rudens sezonas 2019. gadā varētu tikt pārspēts Everesta iekarotāju rekords, kas tika reģistrēts pagājušajā gadā, kad kopumā izsniedza 807 atļaujas kāpšanai pasaules augstākajā virsotnē. Tomēr patiesais Everestā kāpēju skaits ir daudz lielāks, jo katram alpīnistam var būt pat vairāki vietējie pavadoņi jeb šerpas, kas palīdz neapmaldīties un nest mantas. Tas nozīmē, ka pavasara sezonas trīs mēnešos ceļā uz smaili devās aptuveni 600 cilvēku.
Parasti pavasara kāpšanas sezonā gaisa temperatūra Himalajos ir relatīvi siltāka, ir labāka redzamība un mazāka nokrišņu iespējamība. Taču šogad laikapstākļi ir krietni sliktāki nekā parasti. Tos lielā mērā ietekmēja ciklons Fani, kas atnesa spēcīgas vēja brāzmas un nokrišņus. Slikto laikapstākļu dēļ Nepālas valdība šomēnes uz divām dienām lika pārtraukt jebkādas alpīnisma aktivitātes. Savukārt tas vēlāk izraisīja kāpēju sastrēgumus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 29. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!