Atlikušais fragments strauji sadalās, pētnieku teikto citē amerikāņu raidorganizācija CNN.Pētniekiem notiekošais raisa dalītas jūtas - kaut reiz tik milzīgā ledus masīva strauja aiziešana nebūtībā ir reta iespēja klātienē vērot unikālu procesu dabā, tās "ir arī skumjas ziņas planētai".Šelfa ledāji ir milzīgas peldošas ledus masas, kas veidojušās, ledum gravitācijas ietekmē no cietzemes noslīdot okeānā. To biezums var sasniegt pat kilometru. Šelfa ledāji darbojas kā barjeras, tāpēc to strauja sadalīšanās un izkušana potenciāli paātrinās sauszemes ledāju, šļūdoņu kušanas tempus. Rezultātā kāps arī ūdens līmenis Pasaules okeānā.Larsena B šelfa ledāja pārmaiņas plašāku uzmanību piesaistīja 2002.gadā, kad tas sešu nedēļu laikā daļēji sagruva, zaudējot pusi no toreizējās platības. Pašlaik šelfa ledājs ir uz pusi mazāks par Rodailendu, ASV mazāko štatu, taču vēl pirms 20 gadiem tas bija teju Konektikutas izmērā.Zinātnieki uzskata, ka straujās pārmaiņas pēdējos gados ir rezultāts neparasti silto vasaru sērijai Antarktīdas pussalā. Turklāt globālā termometra stabiņš tuvākajā laikā, visticamāk, negrasās slīdēt lejup. 2015.gada pirmais ceturksnis globāli bija siltākais meteoroloģisko mērījumu vēsturē, proti - siltākais 136 gadu laikā.
NASA paredz senā Larsena šelfa ledāja galu jau tuvāko gadu laikā
Viens no kādreiz lielākajiem šelfa ledājiem Larsena B ledājs Antarktīdā beigs eksistēt līdz 2020.gadam, nupat publiskotajā ziņojumā paredzējuši ASV kosmosa izpētes aģentūras NASA pētnieki. Aptuveni 10 tūkstošus gadu senais ledājs, kura platība vēl 1995.gadā bija vairāk nekā 11 tūkstoši kvadrātkilometru, nu sarucis līdz 1600 kvadrātkilometriem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.