Divas no tām ir Zemei vislīdzīgākās planētas, kas atrastas ārpus mūsu Saules sistēmas, paziņojuši astronomi.
Abām jaunatklātajām planētām ir cieta, akmeņaina virsma. Tās riņķo ap zvaigznēm attālumā, kurā temperatūra nav ne par augstu, ne arī par zemu, tādējādi pieļaujot ūdens un, iespējams, arī dzīvības pastāvēšanu.
Pateicoties atklājumam, dubultojies pētniekiem zināmo planētu skaits, kas ir apmēram tikpat lielas kā Zeme un atrodas apdzīvojamā attālumā no zvaigznēm, kuru orbītā tās atrodas.
"Mēs esam pietuvojušies Zemes dvīņa atrašanai vairāk nekā jebkad iepriekš," sacīja zinātnieks Fergals Mulalijs. "Šie kandidāti ir tuvākie analogi Zemes sistēmai, kas līdz šim atrasti."
Planētas tika atklātas ar orbitālās observatorijas Kepler palīdzību. Kopš palaišanas 2009.gadā tā pārbaudījusi vairāk nekā 150 000 zvaigzņu un to orbītā esošās planētas.
Kopumā otrdien tika paziņots par 554 jaunām kandidātplanētām. Līdz šim atrastas pavisam 4175 planētas, uz kurām teorētiski varētu pastāvēt dzīvība.
Lai arī būtu interesanti uzzināt vairāk par divām Zemei līdzīgākajām planētām, tomēr to izpēte ļoti tālās atrašanās vietas dēļ būtu grūts uzdevums. Kepler-438b atrodas 470 gaismas gadu attālumā no Zemes, savukārt Kepler-442b ir 1100 gaismas gadu attālumā.
Kepler-438b ir par 12% lielāka nekā Zeme. Saskaņā ar zinātnieku aplēsēm pastāv apmēram 70% iespēja, ka planēta ir akmeņaina.
Kepler-442b ir par trešdaļu lielāka nekā Zeme, un ir aptuveni 60% iespēja, ka tās virsma ir akmeņaina.
"Mēs neesam pārliecināti, ka kāda no atklātajām planētām patiešām ir apdzīvojama," norādīja zinātnieks Deivids Kipings. "Varam teikt tikai to, ka tie ir daudzsološi kandidāti."