Zangane norādīja, ka uzņēmums par plānu pārtraukt darbību šajā projektā paziņoja jau vairāk nekā pirms diviem mēnešiem.
Jau ziņots, ka augusta sākumā spēkā stājās Irānai no jauna noteiktās ASV sankcijas, Vašingtonai, kas vienpusējā kārtā izstājusies no pasaules lielvaru un Irānas kodolvienošanās, šādi cenšoties pastiprināt spiedienu pret Teherānu.
Pirmā sankciju kārta vērsta pret Irānas finanšu sektoru, arī ASV dolāru iepirkšanu, ko veic Irānas valdība, Irānas valdības tirdzniecību ar zeltu, tās vērtspapīru tirdzniecību.
Nākamie soļi pret Irānas naftas nozari gaidāmi pēc trim mēnešiem.
Pārējās valstis - Lielbritānija, Francija, Vācija, Ķīna un Krievija - ir solījušas, ka neizstāsies no Irānas kodolvienošanās, taču šo valstu uzņēmumiem draud vērienīgi naudassodi, ja tās turpinās darbību Irānā.
Total jau iepriekš skaidroja, ka uzņēmumam būs neiespējami turpināt darbību Irānā, ja vien tas nesaņems īpašu Vašingtonas atļauju, kas netika piešķirta.
Total pērn jūlijā ar Irānu parakstīja vairāku miljardu dolāru vērtu līgumu, lai šajā valstī attīstītu ievērojamas piekrastes gāzes atradnes.
Līgums paredzēja, ka Total vadīs konsorciju, kurā būs arī Ķīnas enerģētikas uzņēmums China National Petroleum Corporation (CNPC) un Irānas Petropars.
Līgums par Dienvidparsas gāzes atradņu 11.kārtas apgūšanu tika noslēgts uz 20 gadiem, un tā vērtība veidoja 4,8 miljardus dolāru (4,1 miljardu eiro).
Total norāda, ka kompānijai draudētu ASV noteikti naudassodi par darbību Irānā, jo tai ir ievērojama saistība ar Savienotajā Valstīm, tostarp ASV bankas ir iesaistītas uzņēmuma finansēšanā.