Tiesnese paziņoja, ka B. Menings nav vainojams kāda afgāņa nāvē, kuru Taliban kaujinieki nogalināja drīz pēc WikiLeaks publikācijām. Viņa nosprieda, ka viņš nav tiešs notikušā vaininieks, jo nogalinātā afgāņa vārds nav pieminēts publiskotajos dokumentos.
Tāpat tiesnese atsacījās izskatīt ASV Valsts departamenta apgalvojumus, ka B. Meninga publiskotie dokumenti mazinājuši cilvēku vēlmi vērsties pie amerikāņu varas iestādēm kā cilvēktiesību nodrošinātājām.
Bez tam tiesnese apvienoja vairākus atsevišķus apsūdzības apakšpunktus par spiegošanu, tādējādi samazinot maksimālo iespējamo soda termiņu. Ja agrāk maksimālais sods, kādu var piespriest 25 gadus vecajam apsūdzētajam, bija 136 gadus ilgs cietumsods, tad tagad viņam iespējams piespriest ne vairāk par 90 gadiem ilgu cietumsodu, norāda aģentūra Reuters.
B. Menings 30. jūlija tika atzīts vainīgu 19 no 21 apsūdzības punkta. Tomēr viņš tika attaisnots pašā nopietnākajā apsūdzībā – par palīdzības sniegšanu ienaidniekam, kas paredz mūža ieslodzījumu. Prokuratūra apgalvoja, ka palīdzība ienaidniekam izpaudusies tādējādi, ka dokumenti, kurus publiskoja B. Menings, nonākuši arī Al Qaeda rīcībā.
B. Menings, kurš tika apcietināts 2010. gadā Irākā, tiesas sēdē atzina, ka nodevis interneta portālam WikiLeaks vairāk nekā 700 tūktošus slepenu dokumentu. To vidū bija diplomātiska sarakste, ziņojumi par dažādiem incidentiem karu Irākā un Afganistānā laikā, kā arī ASV aviācijas triecienu, kuru rezultātā gāja bojā civiliedzīvotāji, videoieraksti. B. Menings uzstāja, ka vēlējies vienīgi informēt sabiedrību par amerikāņu karavīru nicinošo attieksmi pret mierīgo pilsoņu dzīvībām.