19. Ķīnas Komunistiskās partijas kongresa ietvaros uz otro piecu gadu termiņu pārvēlētais Sji, kurš šobrīd ir 64 gadus vecs, aizvadītajās dienās savā vairāk nekā trīs stundas ilgajā runā uzsvēris "lielās ķīniešu tautas atjaunošanos" un Ķīnas kā pasaules līdera lomas nostiprināšanu. Viņa vārds arī iekļauts partijas konstitūcijā līdzās Mao Dzeduna un tirgus reformu arhitekta Dena Sjaopina vārdiem.
Turpmāk partijas statūtos būs fiksēts Sji formulētais "sociālisms ar ķīniešu iezīmēm", kas kļūs par "bāku partijas darbam", tādējādi viņu piepulcinot komunistiskās Ķīnas "tēviem-dibinātājiem".
Valsts vadītāja birojā jeb politiskajā elitē ieceltie personāži, kuru vārdi atklāti vien trešdien, kad prožektoru gaismā tie iznākuši publikas priekšā, pašlaik ir vecumā no 60 līdz 67 gadiem, līdz ar to neviens no viņiem 2022. gadā, kad beigsies Sji nule apstiprinātais pilnvaru termiņš, visticamāk, nekļūs par viņa pēcteci valsts līdera krēslā.
"Es nespēju tikt pāri faktam, ka pasaules otra lielākā ekonomika, kas deklarē šo jauno pasaules līdera lomu, gandrīz tikpat necaurredama kā Ziemeļkorejas politiskā sistēma. Tas nav pieņemami sistēmai, kas vēlas spēlēt tik būtisku lomu visā pasaulē 21. gadsimtā," izteicies Ķīnas politikas eksperts Džūda Blanšets.
Lai arī Sji laiks, kopš viņš nāca pie varas 2012. gadā, iezīmējies ar lielvalsts modernizāciju un ekonomisko attīstību, viņam tiek pārmesta autoritatīvas iekārtas būvēšana, kas attiecas arī uz striktāku vēršanos pret opozīciju un cilvēktiesību aktīvistiem.
Tas izpaudies arī nedēļu ilgstošā Ķīnas Komunistiskās partijas kongresa norises laikā, jo, spītējot Ķīnas uzsvērtajai lomai, ka partijas kongress ir atklātības etalons, to bija liegts klātienē atspoguļot tādiem Rietumu medijiem kā BBC, The Financial Times, The Economist, The New York Times un arī The Guardian.