Tostarp ne ar vienu no trim islāmistu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un pērn pārņēma varu Mali ziemeļos, prezidents negrasās tikties. "Vienīgais grupējums, par kuru mēs esam gatavi domāt kā par sarunu partneri, ir ANAK, ja vien ANAK atsakās no teritoriālām pretenzijām," sacīja Traore.
Prezidents konkrēti norādīja, ka arī ar pašmāju islāmistu grupējumu Ansar Dine (Ticības aizstāvji) sarunas nav iespējamas. "Ir skaidrs, ka Ansar Dine tagad ir diskvalificēts, viņi nav tiesīgi piedalīties sarunās, lai arī kādās drānās viņi būtu satērpušies," sacīja Traore.
Šonedēļ grupējums, kas sevi dēvē par Azavādas Islāmisko kustību (AIK), paziņoja, ka ir atšķēlies no Ansar Dine. Tas norādīja, ka ir distancējies no reģionā dominējošā islāma radikāļu grupējuma Al Qaeda islāma Magribā (AQIM) un ir gatavs sarunām ar Mali centrālo valdību. "Šis stāsts par AIK nešķiet patiess," norādīja prezidents. "Bailes ir pārgājušas uz pretējo pusi, un viņi mēģina atrast izeju."
Kad pēc Muamara Kadafi režīma krišanas Lībijā reģions tika pārpludināts ar ieročiem, arī ANAK tika pie nopietna bruņojuma un 2012.gada janvārī uzsāka militāru ofensīvu. Tuaregu nemiernieki strauji virzījās uz dienvidiem, pēc martā Bamako notikušā puča nesastopot nekādu pretestību. Tomēr ar laiku viņus no varas atstūma AQIM, viens no tā atzariem un Ansar Dine, kuru bija izveidojis viens no ietekmīgākajiem tuaregu līderiem.
Francijas armijai, kas Mali konfliktā iesaistījās 11.janvārī, kopā ar Mali centrālās valdības karaspēku izdevies islāmistus padzīt no visiem trim lielākajiem valsts ziemeļdaļas centriem. Pēdējais no tiem - Kidalas pilsēta - franču un maliešu karaspēka kontrolē nonāca trešdien. Parīze gan ir uzsvērusi, ka ilgstošs atrisinājums ir panākams, vienīgi uzsākot sarunas centrālās valdības un Mali ziemeļdaļas tautas leģitīmo pārstāvju starpā.