Venecuēla ir ieslīgusi dziļā ekonomiskā krīzē, hiperinflāciju nav izdevies apturēt un iedzīvotājiem hroniski trūkst pārtikas un medikamentu. Daudzi krīzē vaino Maduro, kā arī naftas cenu krišanos.
Maduro ir atteicies pieņemt starptautisko humāno palīdzību, uzskatot to par ieganstu ASV militārai intervencei Venecuēlā.
Maduro intervijā britu raidorganizācijai BBC sacīja, ka Lielbritānijas Centrālajā bankā Bank of England varētu būt noguldītas 80 tonnas Venecuēlas zelta vai vairāk.
Maduro uzsvēra, ka šis zelts likumīgi pieder Venecuēlas Centrālajai bankai.
Viņš sacīja, ka ASV ar savām sankcijām iesaldējušas desmit miljardus dolāru Venecuēlas kontos.
Vašingtona paziņojusi, ka nodos kontroli pār šiem resursiem Venecuēlas opozīcijas līderim Huanam Gvaido, kurš sevi pasludinājis par prezidenta pienākumu izpildītāju, tiklīdz Maduro būs atdevis viņam varas grožus.
"Viņiem vajadzētu sūtīt konvoju ar dolāriem, ko viņi mums nozaguši. (..) Sūtiet konvoju ar 80 tonnām zelta (..), tā ir mūsu nauda. Ar to mēs varētu atrisināt mūsu valsts problēmas," sacīja Maduro.
Venecuēla mēnešiem ilgi cenšas atgūt savas zelta rezerves, kas glabājas Londonā.
"Es ceru, ka starptautiskās tiesības un Venecuēlas Centrālā banka tiks respektētas," piebilda Maduro, kurš pakļauts lielam starptautiskam spiedienam nodot varas grožus Gvaido, kurš solījis izveidot pagaidu valdību un sarīkot jaunas vēlēšanas.
"Cerams, taisnība uzvarēs, un Venecuēlai netiks atsavināts tas, kas tai pieder," sacīja Maduro.
Gvaido, kuru par Venecuēlas patieso līderi atzinušas jau aptuveni 50 valstis, aicinājis Lielbritānijas valdību gādāt, lai Lielbritānijas Centrālā banka neatdod zeltu vai citus tur glabātos Venecuēlas aktīvus Maduro.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir viena no pasaules līderiem, kura ir atzinusi Gvaido.
Francijas investīciju banka Natixis apgalvo, ka Venecuēla ir noguldījusi Lielbritānijas Centrālajā bankā 31 tonnu zelta, kura vērtība ir 1,3 miljardi ASV dolāru.
Jurij
No malas
Ezis