Stīvs Felthems 1991.gadā pameta draudzeni, aizgāja no darba un mājām, veltot savu dzīvi Lohnesa ezera briesmoņa meklēšanai. Pēc Nesijai veltītiem vairāk nekā divdesmit gadiem Felthems secinājis, ka aculiecinieki briesmoņa formas piedēvējuši lielam samam.
"Godīgi runājot, es nedomāju, ka Nesija ir sens monstrs. Aculiecinieku apraksti atbilst samam ar lielu izliektu muguru," atzina Felthems.
Viņa secinājums, visdrīzāk, neatturēs tūkstošiem tūristu, kas katru gadu apmeklē ezeru, cerot Skotijas ezera dzīlēs ieraudzīs leģendām apvīto briesmoni.
"Briesmoņa leģenda turpināsies mūžīgi un turpinās piesaistīt cilvēkus ezeram ar vai bez briesmoņa. Es pavisam noteikti nenožēloju aizvadītos 24 gadus," sacīja Felthems.
Senākās liecības par Lohnesa briesmoni atrodamas sestajā gadsimtā. Slavenākā Nesijas "fotogrāfija" ir datēta ar 1934.gadu, un tajā virs ūdens redzama liela jūras briesmoņa galva. Aptuveni 60 gadus vēlāk fotogrāfijas izpētē secināts, ka attēlā redzama jūras briesmoņa lelle, kas piestiprināta pie rotaļu zemūdenes.
Gadu gaitā briti veikuši neskaitāmus mēģinājumus atrast briesmoni. 2003.gadā BBC finansēja plašu zinātnisku pētījumu, kurā izmantotas zemūdens akustiskās lokācijas sistēmas un satelīta novērojumi, lai izpētītu Lohnesa ezera dzīles līdz pēdējam centimetram.
Pētījumā secināts, ka ezera tumšajās dzīlēs nekas neslēpjas.