"Tas ir bezprecedenta uzbrukums tiesu sistēmai, likuma varai un objektivitātei," viņš uzsvēris, runājot EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. "Esmu cieši pārliecināts, ka jebkurš uzbrukums kādam Lietuvas tiesnesim vai prokuroram ir uzbrukums visai Eiropas Savienībai."
"Ja trešā valsts var uzsākt šādas darbības pret Lietuvas tiesnešiem un prokuroriem, nav nekādas garantijas, ka rīt tādi paši soļi netiks sperti pret kādu citu tiesnesi vai prokuroru jebkurā citā ES valstī," spriedis ministrs. "Šodien par [Krievijas vajāšanas] objektu kļuvuši Lietuvas tiesneši, bet rīt tie var būti nīderlandieši, kuri izmeklē Malaizijas aviokompānijas lidmašīnas MH17 notriekšanu Ukrainā, briti, kuri strādā pie lietas par Skripaļu saindēšanu Solsberijā, vai poļi, kuri cenšas līdz galam izmeklēt 2010.gada lidmašīnas nogāšanos ceļā uz Katiņu."
Pēc viņa teiktā, Krievijas centieni vajāt Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas var nozīmēt, ka tiek ierobežota šo cilvēku pārvietošanās brīvība, jo Maskava ļaunprātīgi izmanto starptautiskās noziedznieku meklēšanas sistēmas.
Lietuvas ģenerālprokurors Ēvalds Pašilis EP komitejas deputātus informējis, ka prokuratūra jūlija sākumā saņēmusi no Krievijas tiesiskās palīdzības lūgumu, kurā aicināts nopratināt divas 13.janvāra lietā notiesātas personas, kuras Maskavas lietā savukārt atzītas par cietušajiem.
"Tas apliecina, ka Krievija ne tikai runā par uzsākto izmeklēšanu publiskajā telpā, bet arī ķērusies pie konkrētas rīcības," viņš uzsvēris.
Lietuvas tiesnešu kopienas pārstāvis, Kauņas apgabaltiesas priekšsēdētājs Nerijus Meilutis norādījis, ka Krievijas rīcība ir politizēta un Maskava neieklausās nekādos juridiskajos argumentos nedz no nacionālo, nedz starptautisko organizāciju puses.
Lietuva cer uz EP atbalstu un solidaritāti aizstāvībā pret Krievijas centieniem vajāt 13.janvāra lietas izskatīšanā iesaistītos Lietuvas tiesnešus un prokurorus, un deputāti, kas piedalījās komitejas sēdē, pauduši izpratni attiecībā uz šo Lietuvas nostāju.
"Nevar nepiekrist, ka Lietuvas tiesneši ir Eiropas tiesneši (..) un ir aizstāvami pret nelikumīgu ārējo ietekmi, kad dara savu darbu," atzinusi Maltas politiķe Roberta Metsola.
"Ja Krievija tagad nesaņems no ES signālu, ka politiska ES pilsoņu un amatpersonu vajāšana ir nepieņemama, tad neviens ES tiesnesis, prokurors vai tiesībsargājošo iestāžu darbinieks nevarēs justies drošs, strādājot ar jebkuru lietu, kurā Kremlis neatzīst savu pilsoņu vainu," piebildusi deputāte no Lietuvas Rasa Juknevičiene.
EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētājs Huans Fernando Lopess Agilars paziņojis, ka komitejas locekļi izskatīs Lietuvas lūgumu pārcelt diskusijas par tiesnešu vajāšanu augstākā līmenī un pieņemt rezolūciju par Maskavas rīcību.
Kā ziņots, Viļņas apgabaltiesa 27.martā pasludināja spriedumu 13.janvāra lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības Alfa komandieri Mihailu Golovatovu. Notiesātajiem piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem.
Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, un viņus tiesā pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau pagājušā gada jūlijā paziņoja, ka ierosinājusi krimināllietu pret Lietuvas prokuroriem un tiesnešiem, kas strādā ar 13.janvāra lietu, nenosaucot konkrētus vārdus, bet šā gada martā pavēstīja, ka ierosināta krimināllieta pret četriem konkrētiem Viļņas apgabaltiesas tiesnešiem par "tīšu netaisnīga sprieduma pieņemšanu", kā arī pret bijušo Lietuvas prokuroru Simonu Slapšinsku par "Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu".
Jūnija sākumā Lietuvas tieslietu un iekšlietu ministri Luksemburgā informēja savus kolēģus no citām ES dalībvalstīm par minētajām Krievijas darbībām.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
bet
reali utainajos purnos
V. I. L.