Pasaulē ceturtais lielākais alus brūvētājs dāņu Carlsberg paziņojis, ka atlaidīs 2000 darbinieku jeb 15% no visiem. Iemesls ir konsolidācija grupas iekšienē, ko sevišķi diktē neveiksmes Krievijas un Ķīnas tirgū, raksta The Wall Street Journal. Pārstrukturēšanas programma nozīmē virkni pasākumu, ne atlaišanas vien, un tās mērķis ir 1,5 līdz divu miljardu dāņu kronu (200 līdz 270 miljonu eiro) ietaupījumi līdz 2018. gadam.
Carlsberg "jaunā slota" Kēss Harts, kurš vadītāja krēslā sēdās pirms pieciem mēnešiem, intervijā Bloomberg saka, ka no Krievijas līdz šim gūta puse no ienākumiem, bet nu tās daļa sadilusi līdz 20%. Carlsberg Krievijā, kas ir trešā lielākā alus ražotāja valsts pasaulē un ceturtais lielākais alus noieta tirgus, ir vadošie brūvētāji. Alus pārdošanas apjoms trešajā ceturksnī vien Krievijā krities par 11%. Tam par iemesliem tiek minēts gan Rietumu un Kremļa sankciju karš, kas pasliktina vispārējo ekonomikas klimatu, gan rubļa straujā devalvācija un līdz ar to pirktspējas pasliktināšanās, gan valdības cīņa par alkohola patēriņa samazinājumu. Kā negatīvs faktors tiek minēts arī konflikts Austrumukrainā. Austrumeiropā Carlsberg tirdzniecības apjoms trešajā ceturksnī krities par 16%, bet neto ienākumi pat par 30% – līdz apmēram 230 miljoniem eiro. Galvenokārt tajā tiek vainotas valūtas kursu svārstības.
Harts Bloomberg saka, ka citviet Āzijā miestiņa noiets ir labs, kas daļēji kompensē iztrūkumu un vieš cerības. Tāpat kompānija maina biznesa stratēģiju nozīmīgajā Lielbritānijas tirgū, kur iecelta jauna vadība, notikusi biznesa pārstrukturēšana, un jaunā stratēģija ir iet uz dzērienu ražošanu sortimenta dārgajā galā līdzšinējās stratēģijas vietā, kas lika uzsvaru uz apjomu.
Carlsberg grupā ietilpst arī Latvijas Aldaris, Lietuvas Švyturys–Utenos Alus un Igaunijas Saku. A/s Aldaris valdes locekle Laura Krastiņa Dienas Biznesam norādījusi, ka, skatoties starptautiski, katram noieta tirgum ir savas īpatnības, un pat divās blakus esošās valstīs tas var atšķirties. Piemēram, Latvija ir soli priekšā savām kaimiņvalstīm tieši tā saucamajā craft beer segmentā, kas veido nu jau ap 10% no kopējā alus tirgus Latvijā. Viņa arī skaidro, ka craft beer alus ir jaunā tendence, kas pārņem visu pasauli, kā var spriest arī pēc Carlsberg jaunās stratēģijas pie britiem. "Iepriekš tika uzskatīts, ka šāda tipa alu var saražot tikai mazās alus darītavas. Piemēram, ASV, no kurienes šāda alus mode ir atnākusi līdz Eiropai un izplatās pasaulē, šādas darītavas ir tik mazas, ka alus tiek ražots pat garāžās. Tomēr šobrīd arī lielās alus darītavas spēj ražot šādu alu, un tā ir nākotnes tendence." Viņa gan vērtē, ka "diemžēl Latvijā ap 40% no tirgus veido alus, kas pildīts PET pudelēs. Tas ir daudz, jo Igaunijā šis apjoms ir 30%."
Tikmēr ir noticis alus industrijas 107 miljardu ASV dolāru vērtā megadarījuma oficiālais piedāvājums, kurā beļģu AB InBev paredzami pārņems britu-dienvidafrikāņu SABMiller. Tas vienotā aktīvu grozā saliks tādus līdzšinējos konkurentus kā Budweiser, Corona, Grolsch un Stella Artois, un turpmāk katrs trešais pasaulē nopirktais alus nāks no beļģu pārvaldībā esošā nozares granda.
Jaunais veidojums būtu tik liels, ka kontrolētu 70% ASV alus tirgus, tāpēc pretmonopola uzraugi ir prasījuši zināmu SABMiller sadalīšanu, lai darījums ietu cauri. Attiecīgi SABMiller 58% apvienotās kompānijas ASV daļu pārdos konkurentam Molson Coors, kas ar saviem zīmoliem (piemēram, arī Latvijā zināmo čehu Staropramen) pazīstams arī Eiropā. Šis darījums ir 12 miljardu ASV dolāru liels.
WSJ ziņo, ka Carlsberg uzmanīgi seko konkurentu darījumam.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 13.novembra, avīzē Dienas Bizness!