Ļaunākais scenārijs: Ziemeļkorejas kodolizmēģinājums atmosfērā virs okeāna

Pēdējo reizi kodollādiņu atmosfērā aptuveni 800 metru augstumā detonēja Ķīna, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta dati. Lādiņa jauda bija viena megatonna, kas ir apmēram 66 reizes lielāka jauda nekā uz Hirosimas nomestajai bumbai.

Kodolbruņojuma eksperts no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Vipins Narans ziņu aģentūrai Associated Press norādījis, ka šāda veida izmēģinājums būtu krietni sliktāks par kārtējo starptautiskās ballistiskās raķetes izmēģinājumu, kas, visticamāk, ir vēl viens scenārijs, kuru kā atbildes soli apsver Ziemeļkoreja.

Kodolizmēģinājums atmosfērā virs okeāna apdraudētu gan kuģus, gan lidaparātus pat tad, ja Ziemeļkoreja pirms izmēģinājuma brīdinātu par to un noteiktu bīstamo rādiusu. Eksperts norāda, ka "allaž kaut kas var noiet greizi. Mēs runājam par kaujas kodolgalviņas uzmontēšanu uz raķetes, kas ir izmēģināta vien dažas reizes. Ir patiesi šausminoši iedomāties, ka kaut kas var noiet greizi," bažas pauž eksperts.

Nerunājot par šāda izmēģinājuma ģeopolitiskajām sekām, ietekme uz vidi būtu postoša. Ļaudis, kuri dzīvoja tuvumā Bikini atolam, kur Savienotās Valstis veica daudzus kodolizmēģinājumus, aizvien cieš no veselības problēmām. 

Sprādziens arī iznīcinātu vai sagandētu zivju resursus reģionā, bet ilgtermiņa sekas šobrīd pat ir grūti prognozēt.

Ir vairāki veidi, kā var realizēt kodolizmēģinājumu atmosfērā. Viens - nometot lādiņu no bumbvedēja, otrs - uzmontējot to uz nesējraķetes. Eksperti uzskata, ka Ziemeļkoreja izvēlētos otro variantu, tādējādi arī demonstrējot savas raķešu programmas attīstību. Narans atgādina, ka kodolizmēģinājumi, lādiņu vēlamajā vietā nogādājot ar nesējraķeti, savulaik veikti salīdzinoši reti, tāpēc riski ir lieli.

Šobrīd gan nav skaidri zināms, vai Ziemeļkorejai ir izdevies miniaturizēt kodolgalviņu un panākt, ka tā ir uzmontējama uz nesējraķetēm, taču ASV bruņotie spēki jau strādā ar pieņēmumu, ka Ziemeļkorejas armijai ir šāda kapacitāte. 

"Ir diskusijas par to, vai Ziemeļkorejai izdevies tik tālu attīstīt savu kodolgalviņas miniaturizēšanas programmu, taču ASV Klusā okeāna pavēlniecībai jābūt gatavai cīņai burtiski šonakt, tāpēc mēs Phenjanas teikto uztveram nopietni. Mums jāpieņem, ka Kima Čen Una apgalvojumi ir patiesi," jau jūnijā izteicies ASV Klusā okeāna pavēlniecības komandieris admirālis Harijs Hariss.

Jāatgādina, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čen Uns draudēja, ka ASV prezidents Donalds Tramps par savu uzrunu dārgi samaksās. Tramps uzrunā brīdināja, ka ASV var neatlikt nekas cits kā pilnībā iznīcināt Ziemeļkoreju, ja tā radīs draudus Savienotajām Valstīm vai to sabiedrotajām. Phenjana uz to reaģēja, norādot, ka varētu veikt kodolizmēģinājumu virs Klusā okeāna.