Viena no ekspedīcijas dalībniecēm savā Facebook profilā bija ievietojusi emocionālu ziņu par situāciju, kādā atrodas seši ceļotāji no Latvijas, netiekot prom no zemestrīces skartās Nepālas un pārmetot, ka Latvijas Ārlietu ministrija atsakās viņiem palīdzēt.
Ir saprotams, ka cilvēki ir ļoti satraukti, jo situācija nav ikdienišķa, tomēr vienlaikus arī jāsaprot, ka ceļotāji patlaban atrodas drošībā, uzsvēra Balodis. "Viņiem ir pārtika, ūdens, svaigs gaiss, kafejnīcas un restorāni. Viņi nav apdraudēti," teica Balodis.
Ir saprotams, ka viņi grib tikt mājās, bet to vēlas arī aptuveni 250 000 citi tūristi, kas patlaban atrodas Nepālas galvaspilsētā Katmandu, norādīja Balodis. To vidū ir arī vairāki Latvijas iedzīvotāji, kuri jau divas diennaktis Katmandu lidostā gaida savu reisu, un viņi ir sliktākā situācijā nekā Namčes bazārā esošie seši alpīnisti.
Balodis gan atzina, ka pirmdien Ārlietu ministrijas attieksme esot bijusi visai vēsa, taču pēc tam situācija strauji mainījusies. No savas puses Virsotne.lv ir segusi lidmašīnas biļešu datumu maiņu, lai ceļotāji varētu atgriezties 6.maijā iepriekš plānotā 12.maija vietā. Tāpat uzņēmumam jau vairāk nekā desmit gadus ir sadarbības partneris Nepālā, kas no savas puses cenšas darīt visu, lai ceļotāji uz Katmandu tiktu nogādāti ātrāk par 6.datumu un noteiktajā dienā arī tiktu atpakaļ uz Rīgu.
Vaicāts, vai netiek apsvērta iespēja nokļūt kājām līdz tuvējai Luklas lidostai un no tās tikt prom, Balodis skaidroja, ka, lai gan līdz tai ir sešu stundu gājiens, to neesot vērts darīt. Lidojumi no šīs lidostas atsākušies tikai vakar, un cilvēki pamazām ar regulārajiem iekšzemes reisiem tiekot nogādāti lejā no kalnu masīva. Tas nozīmē, ka vienkārši ir jāgaida, un ir ļoti lielas cerības, ka līdz 6.maijam arī latviešu grupa tiks lejā uz Katmandu. To varētu vienīgi izjaukt kāda jauna dabas kataklizma, par ko gan neviens nevēlas domāt.
Balodis arī pauda izpratni par to, ka patlaban palīdzība primāri tiek sniegta nelaimē ievainotajiem cilvēkiem.
Jau ziņots, ka vakar mediji ziņoja par sešu Latvijas iedzīvotāju grupu, kuri nevar izbraukt no Nepālas un tika veltīti pārmetumi Ārlietu ministrijai, ka tā atsakoties palīdzēt zemestrīces rajonā nonākušajiem. Ministrija gan šos pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka tiek meklēti risinājumi, kā iespēju robežās palīdzēt Latvijas valstspiederīgajiem. Ministrija atgādināja, ka patlaban prioritāte ir palīdzības sniegšana zemestrīcē smagi cietušajiem.
Tāpat ministrija informē, ka Latvijas un Polijas vēstniecības lūgs Nepālu nodrošināt gaisa transportu, lai no Namčes bazāra evakuētu tur esošos valstspiederīgos, starp kuriem ir arī minētie seši Latvijas tūristi. Tas gan varētu prasīt vairākas dienas, jo patlaban galvenā uzmanība ir pievērsta neatliekamās palīdzības sniegšanai ievainotajiem.
Kā liecina informācija Virostne.lv mājaslapā, tās organizētā kalnā kāpēju grupa sešu cilvēku sastāvā no Rīgas uz Katmandu devās 20.aprīlī, lai sāktu ceļu uz Himalaju virsotnēm. Grupas dalībnieku pieredze kalnā kāpšanā ir ļoti dažāda - no iesācēja līdz ekspertam. Namčes bazārā ceļotāji ieradās 24.aprīlī. Jau zemestrīces dienā, 25.aprīlī, kalnā kāpēju grupa deva ziņu ceļojuma organizatoriem, ka ar viņiem viss ir kārtībā, bet ekspedīcija dabas katastrofas dēļ tiek pārtraukta. Pirmdien, 27.aprīlī, ceļotāji ziņojuši, ka Namčes bazārā esot lielāka drošība nekā Nepālas galvaspilsētā Katmandu, tāpēc palikuši uz vietas, turklāt ūdens un rīsu krājumu tur pietiekot vismaz trim gadiem. Ceļotāji arī aicinājuši neuztraukties par viņiem. Vakar tika ziņots, ka grupas stāvoklis tiek uzskatīts par vairāk nekā apmierinošu un situācija ir salīdzinoši mierīgāka nekā Katmandu, kur valda putekļi un gaisā ir izteikta līķu un mirstīgo atlieku dedzināšanas smaka.