Uzraugošās institūcijas rīcībā ir liecības, kas pierāda tiešu Timošenko saistību ar pirms 16 gadiem notikušo slepkavību, sacīja laikraksta sarunbiedrs. "Šo liecību vākšana turpinās," norādīja informācijas avots. Viņš izteica pieņēmumu, ka apsūdzības ekspremjerei varētu tikt izvirzītas jūnija beigās vai jūlija sākumā.
Turpretī Ukrainas ģenerālprokurors Viktors Pšonka trešdien atklāja, ka bijušajai premjerministrei šajā lietā piešķirts liecinieces statuss. "Tā kā izmeklēšana [Ščerbaņa] slepkavības lietā turpinās, viņai noteikts liecinieces statuss," žurnālistiem sacīja ģenerālprokurors.
Ukrainas parlamenta deputāts un tirdzniecības kompānijas īpašnieks Ščerbaņs un viņa sieva tika nogalināti 1996. gada novembrī Doņeckas lidostā. Šāvēji atzinušies, ka saņēmuši naudas pārskaitījumus no bankas konta, kas saistīts ar Timošenko un toreizējo premjerministru Pavlo Lazarenko, paziņojis Ukrainas ģenerālprokurora vietnieks Renats Kuzmins.
Pagājušā gada oktobrī Timošenko tika piespriests septiņu gadu cietumsods par Ukrainai neizdevīga gāzes piegāžu līguma noslēgšanu ar Krieviju, bet viņai varētu tikt piespriesti vēl 12 gadi cietumā, ja tiesa atzīs viņu par vainīgu jaunos apsūdzības punktos. Šīs apsūdzības saistītas ar fondu līdzekļu piesavināšanos 405,5 miljonu dolāru (aptuveni 217 miljonu latu) apmērā laikā, kad Timošenko vadīja uzņēmumu Ukrainas vienotās enerģētikas sistēmas. Pirmo tiesas spriedumu Timošenko ir apstrīdējusi, tomēr notiesāšana vēl citās apsūdzībās ievērojami apgrūtinātu bijušās premjeres un viņas atbalstītāju cīņu par viņas atbrīvošanu. Kā jau vēstīts, Timošenko jautājuma dēļ Kijeva nonāk aizvien dziļākā starptautiskā izolācijā, jo virkne Eiropas valstu un institūciju līderu nolēmuši neapmeklēt Ukrainu.
Tostarp Ukrainā 28.oktobrī gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un atbilstoši jaunākajiem aptauju datiem līderpozīcijās atrodas Batkivščina, kas apsteidz prezidenta Viktora Janukoviča vadīto Reģionu partiju. Vēlētāju vidū, kas ir izlēmuši, par kuru politisko spēku balsot vēlēšanās, par Batkivščinu gatavi balsot 28,6%, bet Reģionu partiju - 28,2%, liecina Kijevas Starptautiskā socioloģiskā institūta no 14. līdz 26.aprīlim veiktās aptaujas dati. Par proeiropeisko Vitālija Kļičko partiju UDAR savas balsis gatavi atdot 10,6% izlēmušo vēlētāju, 8,5% - par komunistiem, bet 5,1% - par nacionālistu partiju Brīvība. Tiesa gan, ceturtā daļa vēlētāju vēl nav izlēmusi, par ko balsot.