Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Kurdu seperātistu bruņotais grupējums PPK paziņo par pamiera pārtraukšanu

Reaģējot uz savu Ziemeļirākā esošo nometņu bombardēšanu, kurdu separātistu bruņotais grupējums Kurdistānas strādnieku partija (PPK) sestdien paziņoja, ka pamiera uzturēšanas nosacījumi vairs nepastāv.

"Pamiera uzturēšanas nosacījumi (..) ir iznīcināti," teikts paziņojumā, kuru izplatījis PKK militārais spārns Tautas aizsardzības spēki (HPG).

HPG nosodījis Turcijas uzsākto "militāro agresiju" un paziņojis, ka uzsāks "pretestību".

Grupējums norādījis, ka tā Irākas ziemeļos esošo bāzu bombardēšana ir Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana "vissmagākā militārā un politiskā kļūda".

Pamiers starp Turciju un PKK tika apsludināts 2013.gadā. Lai gan tas visu laiku ir bijis ļoti trausls, abas puses to visumā līdz šim bija ievērojušas.

Kā ziņots, Turcija aviācija sestdien agri no rīta sāka uzlidojumus PKK bāzēm Irākas ziemeļos.

Dienu iepriekš Turcija sāka bombardēt arī teroristiskā grupējuma Islāma valsts pozīcijas Sīrijas teritorijā.

Turcijas premjera Ahmeta Davutoglu kancelejas izplatītajā paziņojumā apstiprināts, ka operācijā piedalās arī Turcijas sauszemes spēki, kas ar artilēriju apšauda gan "Islāma valsts" pozīcijas, gan PKK bāzes.

Kurdu separātistu kaujinieku bāzu bombardēšana jau izsaukusi jautājumus par uzsākto miera sarunu nākotni starp Ankaru un PKK.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ukrainā nogalināts krievu ģenerālis

Ukrainā nogalināts Krievijas armijas ģenerālmajors Pāvels Kļimenko, ceturtdien raidsabiedrības BBC krievu redakcijai apstiprināja Kļimenko radinieks.

Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits