„Valsts arvien dziļāk ieslīgst pilsoņu karā, un arvien biežāk notiek vardarbība pret reliģiskajām grupām, tajā skaitā kristiešiem,” turpina izdevums. Publikācijā norādīts, ka valsts iedzīvotāju vairākums ir sunītu musulmaņi, savukārt vara atrodas alavītu mazākuma rokās. Alavītu vienības rīko asinspirtis sunītu kvartālos, savukārt sunītu ekstrēmisti medī alavītus, teikts rakstā.
Pēc Irākas konflikta Sīrijas lielpilsētu kristiešu kvartālus pārpludināja bēgļi – kristieši no Irākas, kuri stāstīja par kara šausmām. „Tagad karš ir viņus panācis,” raksta Der Standard. Daudzi no šiem bēgļiem ir devušies tālāk – uz Libānu, Turciju vai Eiropu, un tagad viņu piemēram seko arī ne mazums Sīrijas kristiešu.
Laikraksts piebilst, ka Sīrijas kristiešu mazākums nav vienots: daļa kristiešu, galvenokārt vadošie garīdzniecības pārstāvji, atbalsta Bašaru al Asadu – vai nu personiskas mantkāres dēļ, vai arī redzot viņā laicīga valstiskuma garantu. Tāpat kristieši ir arī režīma pretinieku rindās, piemēram, kristietis ir nemiernieku Sīrijas Nacionālās Padomes priekšsēdētājs.
Kristiešu nākotne ir neskaidra ne tikai Sīrijā, bet arī citās Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs. Tā, Afganistānā, kur pēc valdības vārdiem pastāv ticības brīvība, talibi 2011. gadā paziņoja, ka piesaka karu visiem kristiešiem, kamdēļ īpaši draudi radušies labdarības organizāciju darbiniekiem.
Ēģiptē kristieši sūdzas par diskriminācijas palielināšanos pēc prezidenta Hosni Mubaraka gāšanas, tāpat ir palielinājās tiesas procesu skaits pret kristiešiem, kuri it kā aizskāruši islāmu. Tāpat Pakistānā kristieši sūdzas, ka tiek ļaunprātīgi izmantots likums par zaimošanu – pēdējais vienmēr tiek pielietots tikai gadījumos par necienīgu attieksmi pret islāmu, bet ne reizes nav ticis izmantots kristiešu aizstāvībai, norāda izdevums.
Arī Irānas valdība uzsver ticības brīvību un norāda uz armēņu mazākumu, kura pārstāvjiem pat atļauts savu kopienu robežās lietot cūkgaļu un alkoholu. Tomēr pēc cilvēktiesību aizstāvju organizācijas Open Doors datiem, vajāšanām tiek pakļauti šiīti, kas pārgājuši kristietībā, savukārt kristieši bieži tiek apcietināti sakarā ar aizdomām par misionāru darbību.
Savukārt Irākas kristīgā baznīca aprēķinājusi, ka pēc Sadama Huseina režīma gāšanas valsti bijuši spiesti pamest 75% kristiešu. Saūda Arābijā kristiešiem nākas slēpt savu ticību, jo pretējā gadījumā viņiem draud nāves sods.
Pat Turcijā skaitliski nelielais kristiešu mazākums sūdzas par diskrimināciju gadījumos, kad runa ir par baznīcu būvniecību vai nozīmīgu reliģisko objektu saglabāšana. Tāpat Turcijas kristiešus ir izsitusi no sliedēm terora aktu sērija pret garīdzniekiem un misionāriem, ko varas iestādes izmeklē ļoti negribīgi, norāda Der Standard.