"Par spīti faktam, ka mēs atkārtoti aicinājām uz konstruktīvu pieeju un saprātīgu kompromisu, [rezolūcijas projekta] tekstā nekādā veidā netika ņemtas vērā Mali puses bažas vai Krievijas Federācijas nostāja," pēc veto uzlikšanas paziņoja Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja.
2017.gadā noteiktās sankcijas aizliedz ceļošanu un iesaldē aktīvus jebkurai personai, kas tiek uzskatīta par tādu, kas apdraud mieru Mali. Hunta ir aicinājusi izbeigt sankcijas pēc tam, kad tā piespieda izbeigt ANO miera misijas darbību šajā Āfrikas valstī.
13 no 15 ANO Drošības padomes dalībvalstīm atbalstīja rezolūcijas projektu, kura iniciatores bija Francija un Apvienotie Arābu Emirāti un kas paredzēja pagarināt sankcijas par vēl vienu gadu.
Krievija bija piekritusi sankciju pagarināšanai par vienu gadu, bet bija pret sankciju novērošanas komisijas tālāku darbību.
Rietumvalstis apsūdzēja Krieviju atriebībā par šīs komisijas ziņojumu, kurā bija kritiskas atsauksmes par Mali bruņoto spēku un to "ārvalstu drošības partneru" darbībām, ar šiem "partneriem" nepārprotami domājot "Vagner".
"Krievija mēģina likvidēt ekspertu komisijas mandātu, lai apslāpētu neērtas patiesības publicēšanu," sacīja ASV vēstnieks Roberts Vuds. Viņš atzina, ka komisijas darbības izbeigšana padarītu sankcijas "neefektīvas".
Krievija ierosināja savu rezolūcijas projektu, bet bija vienīgā, kas to atbalstīja.
Mali hunta bija aicinājusi izbeigt sankcijas, kuru sākotnējais mērķis bija panākt 2015.gada miera vienošanās izpildi valstī, kas centās sakaut džihādistus.
"Miera procesa attīstības objektīvs novērtējums norāda, ka vairs nav iemesla, kāpēc Mali pieprasīja izveidot šo [sankciju] mehānismu," vēstulē Drošības padomei paziņoja Mali ārlietu ministrs Abdulaje Diops.