Kosmosa zemūdene ļaus ielūkoties Titāna "ezera" dzīlēs

Lielākais Saturna pavadonis Titāns ir vienīgais astronomiem zināmais objekts Saules sistēmā, kura virsmu, līdzīgi kā Zemi, klāj plašas, neaizsalušas šķidruma tilpnes. Tiesa, Titāna ezeri gan nesastāv no ūdens - tur gaisa temperatūra ir tik zema (aptuveni -180 grādi pēc Celsija), ka _Kraken Mare _un citus ezerus veido metāna un etāna gāzu sajaukums, kas zemās temperatūras dēļ ir šķidrā agregātstāvoklī.Pētnieki zemūdeni, kura pašlaik ir tikai izstrādes pašā sākuma stadijā, plāno sūtīt misijā uz tieši uz Kraken Mare šķidro gāzu ezeru, kas, vadoties pēc mākslīgā pavadoņa Cassini un zondes Huygens iegūtajiem datiem, ir lielāks par Kaspijas jūru. _Cassini-_Huygens misijas sniegtā informācija astronomiem ļāvusi samērā smalki izpētīt Titāna virsmu, taču tas, ko slēpj ezeru tilpnes, aizvien paliek nezināms. Pētnieki pieļauj, ka metāna-etāna gāzu ezeros iespējams uziet arī dzīvības pēdas. Protams, te nav runa par kosmosa zivīm, bet gan par mikroorganismiem un baktērijām.Pašlaik pētnieku komandas lolotais kosmosa zemūdenes projekts ir tikai "koncepts uz papīra" - iecerēts, ka izpētes kuģis varētu būt ap sešus metrus garš un uz Titāna _Kraken Mare _tilpni šķērsot trīs mēnešu laikā, ar ātrumu viens kilometrus stundā pieveicot ap 3000 kilometru, visu laiku ievācot datus. Salīdzinājumam - NASA izpētes robots Opportunity, kas uz Marsa darbojas jau 12 gadus -, ir veicis vien aptuveni 45 kilometru distanci.Ja viss ies gludi, projekts gūs atbalstu un tā attīstīšana nekavēsies, pētnieki plāno misiju sākt ap 2040.gadu, bet zemūdene _Kraken Mare _šķidrā metāna dzīles varētu sākt vagot ap 2045.gadu.