Šis ir jau trešais šāda veida pētījums, kurā attīstītas bijušā Norvēģijas ārlietu ministra Torvalda Stoltenberga (Thorvald Stoltenberg) 2009. gada ziņojumā Ziemeļvalstu sadarbība ārlietu un drošības politikā (Nordic co-operation on foreign and security policy) un 2011. gadā zviedru vēsturnieka Gunara Veterberga (Gunnar Wetterberg) grāmatā Apvienoto Ziemeļvalstu Federācija (United Nordic Federation) paustās idejas.
Vienlaikus, ja bijušais Norvēģijas ārlietu ministrs akcentē pakāpenisku un brīvprātīgu Ziemeļvalstu sadarbību, bet G. Vetenbergs popularizē ambiciozas idejas, tad jaunākais darbs mēģina apvienot abas šīs koncepcijas.
J. Stranga grāmatā kā risinājums piedāvāts vidusceļš starp T. Stoltenberga un G. Vetenberga idejām, uzskatot, ka sadarbībai jābūt taustāmai un tendētai uz rezultātu, kamdēļ atšķirībā no patlabanējā Ziemeļvalstu sadarbības formāta, kad lēmumi tiek pieņemti tikai vienprātīgi, nepieciešams arī formāts, kad dalībvalstis pašas izvēlas, vai piedalīties kādā kopīgā projektā. Kā paraugs citām jomām ministriju līmenī minēta Ziemeļvalstu Aizsardzības sadarbība (Nordic Defence Cooperation jeb NORDEFCO).
Kā prezentācijas laikā paziņoja J. Strangs, šobrīd pasaulē valda liela interese par Ziemeļvalstu reģionu, tieši tāpat arī politiķi un iedzīvotāji vēlas ciešāku sadarbību reģiona ietvaros, kamdēļ nepieciešams atdzīvināt oficiālo reģionālā līmeņa sadarbību. Kā prioritārās jomas sadarbības attīstīšanai minētas ārlietas, aizsardzība, vides aizsardzība un zinātne.
J. Stranga darbs pagaidām pieejams tikai zviedru valodā, taču ļoti ticams, ka drīzumā parādīsies arī angliskā versija. Jāpiebilst, ka pētījumi par Ziemeļvalstu ciešāku sadarbību un dažādiem tās modeļiem tradicionāli izraisa plašu rezonansi šo valstu sabiedrībā un atstāj ietekmi uz praktisko politiku.