Uzbrukumi sākās trešdien, kad valsts raidsabiedrība CCTV brīdināja, ka Ķīnas pircēji "balsos ar kājām un boikotēs nesavaldīgās firmas", šādi izsakoties par Zviedrijas apģērbu ražotāju H&M.
Tā produkti jau pazuduši no tīmekļa veikaliem, un tīmeklī izplatīti aicinājumi uzņēmumu boikotēt.
H&M pērn paziņoja, ka pārtrauks iepirkt kokvilnu no Ķīnas Sjiņdzjanas reģiona, kur mīt vairums Ķīnas uiguru un kur izveidotas spaidu darbu nometnes.
Ceturtdien partijas laikraksts Global Times zīmoliem Adidas, Nike un New Balance pārmeta, ka tie izteikuši "asas piezīmes" par Sjiņdzjanu.
Nopēlumu izpelnījušies arī tādi modes zīmoli kā Burberry un Zara.
Vairākas ķīniešu zvaigznes paziņojušas, ka pārtrauks sadarboties ar Rietumu firmām.
ES pirmdien noteica sankcijas četrām Ķīnas amatpersonām un vienai organizācijai saistībā ar Pekinas represijām pret uiguru minoritāti.
Tās ir pirmās sankcijas, ko ES piemērojusi Pekinai kopš ieroču embargo 1989.gadā pēc protestu apspiešanas Tjaņaņmeņas laukumā.
ES piemēram sekojušas arī ASV, Kanāda un Lielbritānija, kas noteikušas savas sankcijas.
Atbildot uz ES sankcijām, Ķīna noteikusi savas sankcijas ES politiķiem, ekspertiem un institūcijām.
Pēdējo gadu laikā vairāki simti uiguru, kazahu un hueju liecinājuši, ka viņi Sjiņdzjanas provincē ieslodzīti internēto nometnēs valdības īstenotās etnisko minoritāšu piespiedu asimilācijas kampaņas ietvaros.
Ķīnas valdība skaidro, ka šīs nometnes, kurās kopš 2017.gada bijis vairāk nekā miljons cilvēku, patiesībā ir "profesionālās izglītības centri" un to darbības mērķis ir ekstrēmisma un terorisma izskaušana.