Cai trešdien tikās ar Makartiju Ronalda Reigana prezidenta bibliotēkā pie Losandželosas. Pēc sarunām, kurās piedalījās arī republikāņu un demokrātu kongresmeņi, Cai pauda pateicību par tikšanos, kas, kā sacīja prezidente, apliecina, ka viņas valsts uz starptautiskās skatuves nav izolēta.
Ķīna vairākkārt tika brīdinājusi, ka Makartijam nevajadzētu tikties ar Taivānas prezidenti, kā arī vēl pirms sarunu sākuma ūdeņos pie Taivānas izvietoja karakuģus, arī aviācijas bāzes kuģi.
Uz ūdeņiem, kas nošķir Taivānu no kontinentālās Ķīnas, nosūtīti vēl trīs karakuģi, ceturtdienas rītā pavēstīja Taivānas Nacionālās aizsardzības ministrija.
Pretzemūdeņu helikopters arī pārlidojis Taivānas pretgaisa aizsardzības identifikācijas zonu, norādīja ministrija.
Pēc republikāņa Makartija priekšgājējas Pārstāvju palātas spīkera amatā demokrātes Nensijas Pelosi vizītes Taivānā augustā Ķīna ap salu sarīkoja līdz šim lielākos gaisa un jūras spēku manevrus.
Pekinas reakcija uz Makartija un Cai tikšanos līdz šim bijusi krietni pieticīgāka.
Makartijs sākumā bija plānojis apmeklēt Taivānu, bet vēlāk nolēma tikties ar Cai Kalifornijā. Šāds lēmums tiek uzskatīts par kompromisu, lai pārāk nesaniknotu Pekinu.
Cai Kaliforniju apmeklēja atceļā no Latīņamerikas, kur prezidente bija vizītē Gvatemalā un Belizā. Tās ir divas no tikai 13 valstīm, kas diplomātiski atzīst Ķīnas Republiku Taivānā, un no tām lielākā daļa ir Karību jūras un Klusā okeāna valstis.
ASV diplomātiski atzīst Ķīnas Tautas Republiku, tomēr sniedz lielu atbalstu Taivānai.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.
Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.