Piemēram, ja persona vēlas ceļot uz ārzemēm, būtu jāsaņem atļauja no vietējām varasiestādēm. Tiem, kas nepakļausies prasībai, varētu tikt liegta izbraukšana. Policija savdabīgo prasību nav pamatojusi, taču cilvēktiesību aizstāvji norāda, ka prasības vienīgais mērķis ir ierobežot pārvietošanaš brīvību.
Pasaules uiguru kongresa (Siņdzjanas reģionā mīt ap 10 miljoni uiguru, kuri galvenokārt ir musulmaņi) pārstāvji uzskata, ka Ķīna šādi vēršas tieši pret uiguriem. "Kaut prasību liks ievērot visiem reģiona iedzīvotājiem, Ķīnas varasiestādes jau iepriekš ir spērušas konkrētus soļus, lai ierobežotu tieši uiguru pārvietošanās brīvību," norāda Vācijā bāzētās cilvēktiesību grupas pārstāvji.
Ķīna uiguru separātistus vaino vairākos pēdējos gados notikušajos terora aktos, tostarp pērn septembrī notikušajā uzbrukumā ogļu raktuvei, kurā nogalināti 50 cilvēki, galvenokārt ķīnieši.
Uiguru trimdas grupas un cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka nemierus etniski sašķeltajā reģionā provocē tieši valdības represīvā politika reliģiskās brīvības jomā un etnisko minoritāšu ekonomiskā marginalizācija.
Lēmumu cilvēkiem atņemt pases kritizējusi arī starptautiskās organizācijas Human Rights Watch Ķīnas nodaļas pārstāve Sofija Ričardsone, uzsverot, ka Ķīna nav nākusi klajā ar nevienu ticamu pamatojumu šādam solim. Viņa norāda, ka šis lēmums saspīlējumu reģionā tikai vairos.