Tiek lēsts, ka komunistiskās Ķīnas līdera Mao Dzeduna izraisītajās politiskajās vajāšanās laikā no 1966.gadam līdz 1976.gadam, kad Mao nomira, tika nogalināti 1,5 līdz 1,8 miljoni cilvēku. Kopumā kampaņā "buržuāzisko elementu" iznīcināšanai cieta 36 miljoni cilvēku.
Valdība joprojām nepieļauj atklātu diskusiju par Kultūras revolūcijas notikumiem, lai arī Ķīnas Komunistiskā partija 1981.gadā šo periodu nosauca par "desmit katastrofas gadiem".
Diskusijas mikroblogu vietnē Weibo pēdējo dienu laikā tiek dzēstas, liecina vietnes FreeWeibo.com rīcībā esošā informācija.
"Kultūras revolūcijas asinis nav aiztecējušas, līķi joprojām ir silti," pausts kādā izdzēstā komentārā.
"Kultūras revolūcijas laikā notikušā noraidīšana ir ikviena pilsoņa pienākums," piebilsts komentārā.
Daudzi šajās diskusijās pauda bažas, ka līdzīgi notikumi varētu atkārtoties, ņemot vērā Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina kampaņu korupcijas apkarošanai un pilsoniskās sabiedrības apspiešanai.
Augstskolu mācībspēki un akadēmiskie žurnāli šomēnes saņēma brīdinājumu, aizliedzot jebkādas diskusijas par "Kultūras revolūciju", pirmdien ziņoja Kanādas laikraksts The Globe and Mail.
Tomēr nedaudzi Ķīnas valsts mediji publicēja šim notikumam veltītus rakstus.
Telekanāls Pheonix TV pirmdien izvaicāja gados jaunus cilvēkus, aicinot viņus aprakstīt Kultūras revolūciju. Atbilžu vidū bija "neprāts", "liela nelaime", "ideālisms" un "apjukums".