Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss pirms tam trešdienas vakarā paziņoja, ka Beļģijas politiskie līderi trešdien nav panākuši izeju no strupceļa, kas bloķē CETA parakstīšanu, bet sarunas par to tiks atsāktas ceturtdienas rītā.
"Kanāda vēl aizvien ir gatava parakstīt šo svarīgo līgumu, kad Eiropa būs gatava," Vācijas ziņu aģentūrai DPA pavēstīja Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministres Kristijas Frīlendas preses sekretārs Alekss Lorenss.
Iepriekš bija paredzēts, ka Kanādas premjerministrs Džastins Trudo trešdienas vakarā pēc Kanādas laika (ceturtdienas naktī pēc Latvijas laika) izlidotu uz Briseli, lai tur kopā ar ES amatpersonām ceturtdien parakstītu CETA.
Lai CETA, kura izstrādāšanai pagājuši septiņi gadi, tiktu
parakstīts, šīs līgums jāatbalsta visām 28 ES dalībvalstīm. Līdz šim to apstiprinājusi nav vienīgi Beļģija.
Beļģijas federālā valdība vēl nav spējusi pārliecināt franciski runājošo Valonijas reģionu par labu CETA atbalstam. Beļģijas konstitūcija paredz, ka šis līgums jāatbalsta visiem šīs valsts reģioniem un lingvistiskajām kopienām.
Valonijā pastāv bažas, ka CETA rezultātā tiks vājināti darba un vides standarti, turklāt tiks apdraudēta arī reģiona lauksaimniecības industrija. Zināma loma CETA sāgā bijusi arī sāncensībai starp Valonijas sociālistu līderiem un federālo centriski labējo koalīciju.
Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014.gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta. Līgums apvienotu 500 miljonus cilvēku apdzīvoto ES ar pasaulē desmito lielāko ekonomiku.
Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām, kā arī apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.
Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.