Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.
XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.
Cīņa par "zaļo koridoru"
Skaitļi nav vienīgā indikācija, kas raksturo Baltkrievijas cigarešu kontrabandas problēmu. Tā spēj kļūt par nozīmīgu faktoru starpvalstu attiecībās, cīņa par tās plūsmām var raisīt pat asiņainus konfliktus ar tālejošām politiskām sekām, kā tas notika 2015. gada jūlijā.
Pēc bruņotas sadursmes Mukačevā ultranacionālistu organizācijas Labējais sektors, milicijas un Ukrainas parlamenta deputāta Mihaila Laņko apsardzes darbinieku starpā tābrīža Luganskas apgabala gubernators Genādijs Moskaļs konstatēja: apšaude ir sekas cīņai par "zaļo koridoru", caur kuru baltkrievu cigaretes tiek vestas uz ES. G. Moskaļs kontrabandas apjomus lēsa nevis miljonos, bet gan miljardos dolāru.
Cīņa par tiesībām kontrolēt kontrabandas plūsmas noveda pie bruņota konflikta, kurā gāja bojā trīs cilvēki un vairāk nekā desmit tika ievainoti un kurš, pēc G. Moskaļa paustā, nivelējis Ukrainas vairāku gadu pūliņus izveidot ar ES bezvīzu režīmu. Pēc incidenta valsts tābrīža prezidents Petro Porošenko sasauca Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Militārā kabineta sēdi.
Saskaņā ar G. Moskaļa rīcībā nonākušo informāciju Doņeckā bija atjaunojušas darbu tabakas fabrikas, kuras agrāk bija "jumtojis" Oleksandrs Zaharčenko, bijušais starptautiski neatzītās Doņeckas republikas vadītājs. Tomēr lauvas tiesa no tā, kas veidoja ukraiņu cigarešu kontrabandas apjomus, izrādījās baltkrievu zīmolu produkcija. Tā caur Aizkarpatu apgabalu devās uz Rumāniju, Slovākiju, Ungāriju, Poliju. Jūlija vidū Genādijs Moskaļs tika iecelts par Aizkarpatu apgabala administrācijas vadītāju un uzreiz izlika visās uz apgabalu vedošajās pārejās papildu posteņus, kuros izvietojās muitas, robežsardzes, Iekšlietu ministrijas, Drošības dienesta un finanšu dienesta darbinieki. Visiem posteņos esošajiem spēka struktūru pārstāvjiem G. Moskaļs piekodināja neļaut ievest Ukrainā lielas tabakas izstrādājumu partijas. Jau pēc dažām dienām Ukrainas parlamenta deputāts Igors Guzjs savā Facebook kontā fiksēja Moskaļa pret baltkrievu kontrabandu vērsto pasākumu pirmo rezultātu: "Baltkrievijas teritorijā, pie ukraiņu robežcaurlaides punkta Domanova, stāv 38 fūres ar kontrabandas cigaretēm. Aritmētika sekojoša: 38 pareizināt ar 30 tūkstošiem $ = 1 140 000 $."
Trīs mēnešus pirms tam pie Ukrainas pilsētas Luckas nogāzās lidmašīna An-2, kas baltkrievu cigaretes pārvadāja uz Poliju. Lidaparāts bija pazaudējis augstumu un nokritis uz ceļa Promiņas ciemā, pilots gāja bojā. Lidaparāta avārijas izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka tas pacēlies gaisā no pašdarināta skrejceļa, kas izveidots netālu no ciema. Šis An-2 kursu uz Poliju bija uzņēmis ne pirmoreiz: ciema iedzīvotāji daudzkārt dzirdējuši tā dūkoņu un zinājuši, ka lidaparāts pārvadā kontrabandas cigaretes. Agrāk tas bija lauksaimniecības kukuruzņiks, kas kaisījis mēslojumu pāri laukiem, vēlāk pārkvalificējoties kontrabandas pārvadājumiem.
Vēl divus gadus iepriekš slovāku muitnieki informēja, ka atklājuši pazemes tuneli, pa kuru no Ukrainas uz Slovākiju pārnēsātas kontrabandas cigaretes. Iespējams, šāds tunelis nebija vienīgais, tāpat kā kukuruzņiks.
Pie Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām
Nelegālai tabakas produkcijas izvešanai uz ES aktīvi un ilgstoši tiek izmantota arī Baltkrievijas robeža ar Poliju, Lietuvu un Latviju, uz kuras un tās tuvumā robežsargi un muitnieki teju ik dienu pārtver pārsvarā baltkrievu produkciju miljoniem eiro vērtībā.
2020. gada maijā uz Lietuvas robežas tika aizturēts kravas auto DAF ar poļu numuriem un kontrabandas kravu, kas sastāvēja no 500 000 baltkrievu cigarešu, kuru realizācija dotu ieņēmumus vismaz 1,74 miljonu eiro apjomā. Nedaudz vēlāk ap 875 000 paciņu par 2,6 miljoniem eiro konfiscēja poļu muitnieki. Nesen Eiropola vairākās valstīs īstenotās operācijas tika pārtverti 2,6 miljoni tonnu tabakas un 67 miljoni cigarešu, no kurām 88% bija saražojusi Baltkrievija.
2021. gada augustā Latvijas muitnieki kādā Rīgas rajona angārā atklāja kravu ar arbolīta blokiem, kuros bija iemūrēti Baltkrievijas tabakas fabrikā Neman saražoti 3,5 miljoni zīmola NZ Gold cigarešu. Kratīšanas laikā atrasti arī 1,8 grami marihuānas, šļirces, iepakojumi ar narkotisko vielu paliekām, skaidra nauda, ID kartes ar elektronisko parakstu PIN kodiem, zīmogi, elektroierīces, kuras, iespējams, ir stratēģiskas nozīmes priekšmeti.
2021. gada oktobrī Rīgas lidostas muitas kontroles punkta amatpersonas, veicot eksprespasta sūtījumu muitas fizisko kontroli, konstatēja, ka divu paku saturs faktiski neatbilst pamatdokumentos norādītajam. Sūtījumos atradās deklarētā prece – pufi –, taču tajos bija ieslēpta baltkrievu oligarham Pāvelam Topuzidisam piederošās Tabak-Invest fabrikas produkcija: 32 tūkstoši cigarešu Camel un četri tūkstoši cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām, kā arī 25,4 tūkstoši cigarešu Winston bez akcīzes markām. Kā zināms, to neesamība norāda, ka attiecīgie tabakas izstrādājumi mērķtiecīgi ražoti nelegālajam tirgum.
Ja vēl 2019. gadā uz Latvijas–Krievijas robežas tika aizturēts vairāk kontrabandas cigarešu (13 miljoni, 22% no kopapjoma) nekā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas (10,6 miljoni, 18%), tad pērn baltkrievu dominance kļuva skaidri redzama arī pie mums: tika aizturēti 40 miljoni (55% no kontrabandas kopapjoma) no šīs valsts nākušo tabakas izstrādājumu vienību, kamēr no Krievijas bija ieplūduši 0,4 miljoni (1% kopapjoma) cigarešu. Šīs pašas baltkrievu uzbrukuma cigarešu frontē pazīmes Latvijā skaidri vērojamas arī šogad.
Mazāks par saražoto piedāvājumu
Diezgan precīzi iespējams aprēķināt baltkrievu iekšējā tirgus patēriņa apjomu, savukārt aplēses, cik daudz tabakas produkcijas tiek saražots, krietni variē. Pēdējie pieejamie oficiālās statistikas dati par 2014. un 2015. gadu liecina, ka tad valsts kvota visām baltkrievu cigaretēm, kas paredzētas realizācijai iekšējā tirgū, sastādīja aptuveni 30 miljardus vienību gadā. Skaitlis raisa smaidu: šādu tabakas izstrādājumu daudzumu Baltkrievijas iedzīvotājiem izsmēķēt nav pa spēkam, jo tas nozīmētu 10– 11 cigaretes dienā ikvienam – no autiņos guloša mazuļa līdz sirmai vecvecmāmiņai.
Cigarešu iekšējā patēriņa apjomu 2018. gadā baltkrievu ziņu portāla Naviny pieaicinātie eksperti novērtēja robežās no 14 līdz 18 miljardiem vienību. Auditorfirma KPMG aprēķinājusi, ka šajā pašā gadā cigarešu patēriņa līmenis Baltkrievijā sasniedzis ap 18 miljardiem, vienlaikus 13 miljardi tabakas izstrādājumu vienību tika eksportētas, no kurām 8,6 miljardi bija ceļā uz Krieviju, 4,3 miljardi – uz ES.
Tāpat vismaz 2010. gadu vidū eksistēja kvota arī pirmās (zemākās) cenu grupas filtra cigaretēm, kas marķētas ar Baltkrievijā reģistrētām tirdzniecības zīmēm. To vidū, piemēram, fabrikas Neman zīmoli NZ, Fest, Minsk, uzņēmuma Tabak-Invest zīmoli Korona, Fort. Būtiski, ka baltkrievu pirmās cenu grupas cigaretēm akcīzes, pretēji pasaules praksei, ir proporcionāli mazākas nekā augstākas klases tabakas produkcijai. Zemākas cenu grupas izstrādājumiem atvēlēti aptuveni 60–70% no kopējās kvotas.
Cits nozīmīgs aspekts: minētajā valsts kvotā – 30 miljardos – netika ietverts eksportējamo cigarešu apjoms. Baltkrievija šo plūsmu neierobežo.
Asociācija Antikontrafakt savā vēstulē Krievijas Tieslietu ministrijai 2020. gadā skaidroja, ka lētu cigarešu ražošana Baltkrievijā norisinās industriālos mērogos: balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem, Antikontrafakt aprēķināja, ka baltkrievu patērētāji izsmēķē aptuveni 17 miljardus cigarešu gadā, bet ražošanas līnijas sarūpē trīs reizes lielāku apjomu; saskaņā ar Antikontrafakt vērtējumu Baltkrievijas tabakas uzņēmumu kopējā kapacitāte ļauj saražot 67 miljardus cigarešu gadā. Acīmredzami milzīgs eksporta potenciāls eksistē, un daudz kas liecina, ka šīs ražošanas jaudas tiek nopietni noslogotas.
Salīdzinājumam: Krievija, kuras iedzīvotāju skaits vairāk nekā 15 reizes pārsniedz Baltkrievijas iedzīvotāju skaitu, 2019. gadā izlaida pavisam 228,3 miljardus cigarešu, pausts Krievijas valdības Analītikas centra apskatā. Savukārt Kazahstāna, kurā iedzīvotāju teju divkārt vairāk nekā Baltkrievijā, tajā pašā laikā saražoja 17,4 miljardus cigarešu.
"Pie mums Baltkrievijā izveidojusies tāda tirgus struktūra, ka tā ietilpība praktiski divas reizes zemāka nekā faktiski saražotais apjoms. Tas ir, jūs saprotat, kur aizplūst visa otrā puse. Galvenais aiz robežas aizturētais apjoms – tā ir zemo cenu segmenta zīmolu produkcija," uz anonimitātes nosacījumiem ziņu portālam Naviny komentēja Baltkrievijas tabakas tirgus eksperts.
Baltkrievijas iekšējam tirgum un oficiālajam eksportam pilnīgi pietiktu ar 1861. gadā dibinātās Grodņas tabakas fabrikas Neman jaudām. Tomēr 90. gados valsts monopola sfērā ietraucās Pāvela Topuzidisa kompānija Tabak-Invest, tādējādi raisot lielu izbrīnu. Šādi ļoti ienesīgi biznesi, tāpat kā naftas, ieroču, nekustamā īpašuma, Baltkrievijā tiek nodoti valsts vadītājam īpaši pietuvinātām personām.
Nekādus brīnumus TabakInvest nedemonstrēja: sākotnēji tā izlaida populāru PSRS zīmolu cigaretes un sērkociņus, vēlāk cīnījās par to, lai pati varētu ražot globālo tabakas kompāniju zīmolu cigaretes. 2020. gadā tabakas produkciju sāka izlaist vēl viena ražotne – Inter Tobakko. Tiesa, Inter Tobakko perspektīvas ir neskaidras.
Nav iedomājams, ka šo trīs tabakas fabriku vadītāji bez savas ziņas ļautu slepeni ražot un pēc tam realizēt "kreiso" preci. Tā ka šī nav privātu kravas mašīnu un krītošu kukuruzņiku, bet gan lielas un sliktiem nodomiem apveltītas valsts sekmētas kontrabandas problēma.
Kontrabandas pirmsākumi
Baltkrievijas, kas atrodas Austrumeiropas tirdzniecības ceļu krustpunktā, iedzīvotāji simtiem gadu iesaistījušies preču plūsmā starp tagadējām Krievijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas teritorijām. PSRS sabrukums deva jaunu impulsu šīs nodarbes attīstībai, un kontrabanda kļuva par piepelnīšanās avotu daudziem baltkrieviem. Piekļuve tai izrādījās tik ļoti atvieglināta, ka cilvēki, kuri apmeklēja Poliju, Lietuvu, Latviju, Krieviju, sāka uz turieni izvest cigaretes ne vien savu auto bagāžniekos, bet arī slēpt starp personīgajām mantām čemodānos un somās.
Drīz vien daudziem nelegālās produkcijas piegādes kļuva par ko vairāk nekā tikai patīkamu un neregulāru blakusienākumu; šo cilvēku kategorija sāka ieslēpt cigaretes jau kravas mašīnās, kas pārvadā koksni, te tabakas produkciju apbēra ar kartupeļiem, te pārvadāja laivās. Un tomēr Baltkrievijas vidusmēra iedzīvotājam netika atvēlēta galvenā loma šajā spēlē. Tāpat arī ne duty free veikaliem, kuri vienubrīd bija veseli 52, līdz ar to savulaik kļūstot par samērā nozīmīgu cigarešu eksporta faktoru.
Ar laiku nelegālā preču tirdzniecība guva valstisku raksturu. 1995. gadā tika izveidota vienota Krievijas– Baltkrievijas muitas zona, līdz ar ko kontrabandas kontrole nonāca Baltkrievijas Prezidenta lietu pārvaldes rokās. Tās ierēdņi regulēja vistas šķiņķu, spirta un alkoholisko dzērienu, kā arī Centrāleiropā ražotu zemas kvalitātes tabakas izstrādājumu piegādi Krievijas tirgum. Apķērīgākajās galvās iešāvās jautājums – kāpēc tieši Centrāleiropas, bet ne savus tabakas izstrādājumus?
Atņemt tirgu konkurentiem
Līdz 2000. gadu vidum risinājās cīņa par importa aizvietošanu, lai arī baltkrievu mediju publikācijas neļauj secināt, ka šeit valsts spēlējusi izšķirošo lomu. Drīzāk otrādi.
"Tabak-Invest fabrikas darbības apstādināšanu var saistīt ar tirgus pārdali, ko izraisījušas pašreizējās jukas šajā kompānijā," 2000. gadu vidū vēstīja portāls Svich. "Jau šodien Tabak-Invest no nelielas tabakas firmas, kas kādreiz izmantoja nezin no kurienes ievestus maisījumus, pārvērtusies par jaudīgu baltkrievu tabakas tirgus operatoru. Cigarešu importa uz Baltkrieviju ierobežošanas iniciatīvu daudzi pieraksta tieši šai struktūrai, kas laikus parūpējusies par licenču kontraktu noslēgšanu ar mūsu valstī bezizejas stāvoklī nostādītajām lielajām transnacionālajām tabakas korporācijām. Katrā ziņā Tabak-Invest valdes priekšsēdētājs Pāvels Topuzidiss 2004. gada beigās negaidīti tika iekļauts starpresoru grupas, kas nodarbojās ar importa apjoma noteikšanu nākamajam gadam, sastāvā. Runā, ka pielicis maksimumu pūļu, lai kvota pietuvotos minimumam. Jau šobrīd Tabak-Invest ir kontrakti ar JT International par zīmolu Monte Carlo, Magna un Winston cigarešu izlaišanu ar savām ražošanas jaudām.
Savienība ar Prezidenta lietu pārvaldi paver jaunas, plašas perspektīvas. Pagaidām īsti vēl apgriezienus neuzņēmušais tirdzniecības nams Vostochnij, kas visdrīzāk iegūs tiesības importēt cigaretes 2006. gadā, nez vai pats nodarbosies ar piegādēm. Praksē, uzskata eksperti, var tikt izmantota shēma, kuras ietvaros Tabak-Invest uzņemsies importa finansēšanu, nodrošinot Vostochnij cigarešu (turklāt visrentablāko zīmolu) piegāžu no Krievijas priekšapmaksu. Vostochnij tās iepirks Krievijas fabrikās, bet pēc tam nodos realizācijai tam pašam TabakInvest," teikts publikācijā.
P. Topuzidisa uzņēmuma plāni tiešām tika īstenoti ar Vostochnij, Prezidenta lietu pārvaldes apakšvienības, starpniecību. Savukārt importu aizvietojošās produkcijas īpatsvars vietējā tirgū pieauga, drīz vien praktiski pilnībā tika apstādināta uz pašu Baltkrieviju ceļojošā tabakas produkcija – izņemot dažus ekskluzīvus un dārgus zīmolus, kuri sastāda niecīgu daļu no iekšējā tirgus apjoma.
Paši baltkrievu tabakas ražotāji apzinājās seno patiesību: bez veiksmīga noieta savās mājās grūti runāt par ārējo, tostarp kontrabandas tirgu iekarošanu. Tātad importa aizvietošana izrādījās svarīgs solis ceļā uz kontrabandas plūsmu paplašināšanos.
Kā plūsmas kļuva intensīvas
Skaļi runāt par baltkrievu cigarešu kontrabandu sāka pirms gadu dekādes. Sākotnēji tas šķita īslaicīgs konjunktūras uzliesmojums ārējos tirgos, tomēr negaidītā kārtā izrādījās impulss veselas kontrabandas nozares iespaidīgai attīstībai. Proti, 2011. gadā baltkrievu rublis pēkšņi kļuva trīs reizes lētāks attiecībā pret ASV dolāru. Iestājās laikposms, kad preces vēl nepaspēja sadārdzināties atbilstoši valūtas kursam. Uz brīdi Baltkrievijā pat iestājās tabakas produktu deficīts, toties tie pārplūdināja Ukrainas un citu valstu tirgus.
Un drīz vien cigaretes aktīvi tika pārsūtītas no Ukrainas uz ES, kur mazumtirdzniecības cena divas, četras reizes augstāka nekā Baltkrievijā. Sākotnēji pārvadāja ne tikai vietējās markas, jo baltkrievu tabakas fabrikas uz kontrakta pamata ražoja arī globālo zīmolu produktus. Un ja parādās iespēja nopirkt uzņēmuma Tabak-Invest ražoto kontrabandas Winston paciņu par eiro, kāpēc gan par to maksāt oficiālos četrus?
Baltkrievijas rubļa kursa spēja krišanās pret eiro un dolāru izrādījās nevis epizode, bet gan iespaidīgs impulss baltkrievu cigarešu – gan legālam, gan nelegālam – eksportam. Par baltkrievu tabakas produkcijas invāziju 2010. gadu pirmajā pusē ļauj spriest pat oficiālā eksporta statistika. 2012. gadā valsts eksportēja 5988 miljonus tabakas izstrādājumu vienību kopsummā par 300,2 miljoniem dolāru, 2013. gadā – 8822 miljonus vienību par 269 miljoniem, bet 2014. gadā – jau 10,7 miljardus par 211,1 miljonu dolāru. Tikai pāris gadu laikā oficiālā eksporta naturālais apjoms divkāršojās; ieņēmumu krišanās skaidri apliecina par savas tirgus nišas – tās devīze "lēti, toties sirsnīgi" – apzināšanos un kalibrēšanu.
Savukārt izmaiņas eksporta ģeogrāfijā liecina par elastīgu pieprasījuma pēc baltkrievu cigaretēm "uztaustīšanu". Ja 2012. gadā uz NVS zemēm aizplūda vien 15,2% oficiāli eksportēto cigarešu, tad 2013. gadā jau 54,1%, pieaugot no 908 miljoniem vienību uz 4770 miljoniem vienību – tātad vairāk nekā piecas reizes. Piegādes uz Ukrainu – no 39 miljoniem līdz 2571 miljonam – tātad 66 reizes. 2014. gadā cigarešu piegādes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uz NVS zemēm pieauga vēl par 36,3%, sasniedzot 6,5 miljardus vienību. Uz Ukrainu eksports pieauga par 34,6%, sasniedzot jau 3462 miljonus vienību. Skaidrojums šeit rodams, ņemot vērā nelegālā tirgus realitātes.
Eksports uz Ukrainu patiesībā ļoti bieži nozīmēja to, ka par galapunktu uzrādītā kaimiņvalsts patiesībā bija vienīgi starppunkts cigarešu nelegālai nogādei uz ES valstīm. Piegādes uz ES no 115 miljoniem vienību 2012. gadā palielinājās līdz 201 miljonam gadu vēlāk; īsts tīģera lēciens vērojams 2014. gadā, kad oficiālais cigarešu eksports no Baltkrievijas uz ES sasniedza jau 1106 miljonus vienību.
Šeit līknes pārtrūkst: viena no vairākām indikācijām, kas apliecina, ka cigarešu ražošanas un realizācijas sfērā XXI gadsimta pirmās desmitgades vidū nopietni apņēmusies iejaukties valsts, bija tabakas produktu jomas statistikas publicēšanas pārtraukšana. Oficiālo datu noslepenošana vienīgi pārliecina analītiķus, ka bez valsts iesaistīšanās baltkrievu cigarešu pelēkais eksports nebūtu iespējams.
Nepieļaujot huligānismu
2014.–2015. gadā jau izveidotajā, ar Prezidenta lietu pārvaldi saistītajā shēmā tika viestas izmaiņas: tagad ar kontrabandu varēja nodarboties lielās komerciālās struktūras – pāris desmitus tādu kompāniju izveidoja oligarhi no Lukašenko tuvākā loka. Viņi Baltkrievijā atklātajos loģistikas centros no jauna iepakoja norvēģu zivis, poļu ābolus, ukraiņu gaļu. Savukārt tabakas nozarei bija lemts kļūt par atsevišķu lielas peļņas avotu un vienu no nozīmīgām republikas ekonomikas nozarēm, kas lielā mērā balstīta uz kontrabandu.
2016. gadā publicētais auditorfirmas KPMG pētījums gluži kā ar prožektoru stariem izgaismoja daudzu tāpat apjausto realitāti. Rietumu valstīs, salīdzinot ar Baltkrieviju, cigarešu cenas izrādījās 4,6–5,5 reizes augstākas: vidējā paciņas cena Polijā – 3,17 eiro, kamēr Baltkrievijā – 0,58 eiro. Cigaretes Baltkrievijā tika iepirktas vairumā, daudzas darbnīcas un kvalificēti meistari pievērsās to slēptuvju ierīkošanai dzelzceļa vagonos un kravas mašīnās. Tabakas produkcija no republikas pārvietojās arī uz Kaļiņingradas apgabalu, lai pēc tam pa jūru nonāktu ES tirgos, – pilnā sparā strādāja nelegālās realizācijas shēmas. Valsts vara uz to pievēra acis.
Paralēli 2010. gadu vidū starptautiskajām tabakas kompānijām tika liegta iespēja Baltkrievijā izlaist savu zemā cenu segmenta zīmolu produkciju, kuras ražošanu pilnībā pārņēma koncernā Belgospiščeprom ietilpstošā fabrika Neman un Pāvela Topuzidisa uzņēmums TabakInvest. Cigarešu ievešana valstī lielos apjomos pirmkārt – Prezidenta lietu pārvaldes prerogatīva.
Kad baltkrievu portāls Naviny mēģināja noskaidrot, vai kontrabandas ķēde neaizsākas ar "caurumiem" iekšējā tirgū, koncernā Belgospiščeprom apgalvoja jeb visdrīzāk bezkaunīgi meloja, ka tajā saražotie cigarešu apjomi galvenokārt tiek patērēti valstī. "Pie mums tabakas, tāpat kā alkohola, ražošana iekšējam tirgum tiek stingri kvotēta. Tā visa arī tiek pārdota. Atlikumi mums ir minimāli.
Pie mums šis tirgus tiek ļoti stingri regulēts un kontrolēts. Huligānismu iekšējā tirgū neviens nepieļaus," Naviny korespondentam pastāstīja koncerna Belgospiščeprom priekšsēdētāja pirmais vietnieks Igors Šustovs.
Šobrīd fiziskās personas nevar iegādāties lielas vairuma partijas tieši no fabrikas – jābūt juridiskai personai, kura atbilstu akcizējamo preču vairumtirdzniecības prasībām. Līdz ar to kontrabandas problēmu tagad uzveļ vairumtirgotājiem, kuri nereti saistīti ar Prezidenta lietu pārvaldi, duty free veikaliem vai tirdzniecības tīklu īpašniekiem. Ne velti, vienubrīd vadošo pozīciju tabakas nozarē uzticot Aleksejam Oleksinam, A. Lukašenko viņam "piespēlēja" visu tabakas kiosku tīklu. Savukārt Tabak-Invest īpašnieka Pāvela Topuzidisa rīcībā sen ir ne vien cigarešu fabrika, bet arī hipermārketu un mazāku veikalu tīkls.
Nekādu šaubu par to, ka cigarešu nozare izpelnījusies ievērību visaugstākajā politiskajā līmenī, vairs neatstāja 2017. gada decembrī notikusī sapulce pie A. Lukašenko. Faktiski tika apspriesta cigarešu ražošanas apjoma paplašināšana, iekļaujot arī jautājumu par vienota realizācijas tīkla izveidi; uz galda nonāca plāns nozīmīgi palielināt fabrikas Neman jaudas – tika nolemts tajā uzstādīt vēl divas līnijas, investīcijas katrā no tām paredzot 10 miljonu dolāru apmērā.
Par oficiālo nozares apspriešanas iemeslu nosaukts lielais pieprasījums pēc baltkrievu cigaretēm ārzemēs, kas eksporta statistikas pārzinātājam raisītu jautājumu: kāda veida pieprasījums? Baltkrievijai tuvajos ārvalstu reģionos no tās ievesto kontrabandas cigarešu īpatsvars ir ievērojami augstāks nekā caurmērā Krievijā. Brjanskas un Smoļenskas apgabalos tas, pēc Kantar TNS datiem, 2017. gadā sastādīja 21%; Ziemeļkaukāzā baltkrievu cigaretes iekarojušas jau 17% tirgus. Šie ir reģioni, kuros stipras ir Minskas TabakInvest ražojumu pozīcijas.
Izdevums Belorusi i Rinok, izanalizējis fabriku jaudas un kopējo – gan legālo, gan nelegālo – eksportu, lēsa, ka tā apjoms ES un Krievijas virzienā 2020. gadā veidoja vismaz 690 miljonus dolāru. Baltkrievijas oficiālais cigarešu eksports, pēc OECD datiem, veido tikai dažus miljonus gadā; ES legāli netiek pārdota gandrīz neviena republikas cigarete.
Savukārt KPMG pētījums apliecinājis, ka vēl 2016. gadā baltkrievu kontrabandas cigarešu īpatsvars Latvijā bija sasniedzis 16,6% no kopējā patēriņa jeb 0,407 miljardus vienību, bet Lietuvā – 14,5% jeb 0,485 miljardus vienību. Uz Latviju kopš 2007. gada legāli nav eksportēts nekas, izņemot pērno gadu, kad Baltkrievija oficiāli piegādāja tabakas izstrādājumus par 10 000 (!) eiro.
Pēc 2017. gada sapulces vicepremjers Mihails Rusijs apsolīja visnopietnāko kontroli attiecībā uz privāto uzņēmēju ielaišanu "tādās sfērās". Žurnālisti vēlējās uzzināt, kāpēc vajadzīgi ražošanas paplašināšanas plāni. M. Rusijs skaidroja, ka pēdējā laikā ārzemēs pieaudzis pieprasījums pēc baltkrievu cigaretēm: ražošanas iekārtas strādājot cauru diennakti, tomēr nodrošināt nepieciešamo cigarešu eksportu vajadzīgajā apjomā, nenovājinot iekšējo tirgu, neesot iespējams. Dažs žurnālists gan bija gatavs piezīmēt, ka nekādi signāli par to, ka vietējais tirgus sadurtos ar cigarešu deficītu, nav manīti.
Savdabīga sakritība: tieši tajā laikā, kad dati par Baltkrievijas tabakas izstrādājumu ražošanu un eksportu vairs nebija atklāti pieejami, parādījās ļoti daudz signālu par baltkrievu cigarešu nelegālas tirdzniecības turpmāku pieaugumu ārzemēs. Pētniecības organizācijas The Project Sun ikgadējā atskaitē par 2015. gadu Baltkrievija jau nosaukta par līderi uz ES virzītas tabakas izstrādājumu kontrabandas jomā.
KPMG 2020. gada jūnijā publicētais pētījums pauž, ka 2019. gadā ES valstīs izsmēķēti 2,4 miljardu baltkrievu kontrabandas cigarešu, kas kopumā veido 6,2% no visa ES nelegālā segmenta.
Šādā kontekstā rodas nopietns jautājums, kāds eksports – legālais vai nelegālais – ir prātā Baltkrievijas līderim Lukašenko, paužot: "Pie manis pēdējā laikā vērsušies ārzemju uzņēmēji, sakot, ka mūsu uzņēmumi nevēloties pārdot produkciju eksportam. Ir lielas nišas, pat Eiropas Savienībā. Tās mums izdevīgas. Kāpēc mēs tās negribam aizpildīt? Es uzticēju pārbaudīt šo informāciju. Runa ir par vienu no nozīmīgiem budžeta papildināšanas avotiem. Tāpēc, ja ir pieprasījums, vajag pārdot tabakas izstrādājumus. Nepārdosim mēs, pārdos citi. Tirgi tiks aizpildīti."
Baltkrievijas valsts oficiālie ieņēmumi no tabakas nozares nav zināmi. Par orientieri var noderēt bijušā finanšu ministra Maksima Jermoloviča 2019. gada nogalē paustais, ka budžets no dažādiem nodokļiem un nodevām, kas tiek iekasētas no cigarešu ražotājiem, akumulējot vairāk nekā 1,2 miljardus baltkrievu rubļu (apmēram 420 milj. eiro); no tiem vairāk nekā 800 miljonus rubļu (apmēram 280 milj. eiro) dod ienākumi no tabakas produkcijas akcīzēm.
Divi īpaši notikumi tabakas izstrādājumu nozarē EES līmenī piesaistīja uzmanību 2019. gada decembrī. Pirmais – EES valstis parakstīja vienošanos, ka tabakas izstrādājumu akcīze visā tās teritorijā līdz 2024. gadam tiks vienādota – līdz 35 eiro uz tūkstoti cigarešu. 2020. gada decembrī attiecīgās akcīzes likmes Krievijā bija 29,6 eiro, Kazahstānā – 18,5 eiro, Baltkrievijā – 8,5 eiro. |"Pastāvošās atšķirības likmju starpā ir galvenais iemesls tam, kāpēc pieaug nelegālās tabakas produkcijas plūsmas savienības valstīs," kaidri un gaiši pateica Timurs Žaksilikovs, Eirāzijas Ekonomikas komisijas ekonomikas un finanšu politikas ministrs.
Otrs nozīmīgs notikums 2019. gada decembrī – tabakas nozares efektivitātes celšanas sapulce pie A. Lukašenko, kurā viņš, noliedzot cigarešu cenu ietekmi uz smēķēšanu, pieprasīja savā valstī nepieļaut nopietnu cenu izaugsmi šajā preču segmentā. Precizējis, ka cigarešu un alkohola cenas EES ievērojami augstākas nekā Baltkrievijā, A. Lukašenko prognozēja, ka nodokļu likumdošanas unifikācija var "novest pie tabakas izstrādājumu cenu nopietnas izaugsmes". Neraugoties uz alkohola un tabakas lietošanas negatīvajiem aspektiem, paskaidroja A. Lukašenko, "šīs ir nopietnas mūsu budžeta sastāvdaļas, tāpēc šeit nevajag pieļaut nekādus sānsoļus".
"Ja kāds šodien piedāvās shēmas, no kurām vadoties mēs strādāsim tabakas izstrādājumu ražošanā un realizācijā, tās nekavējoties tiks realizētas. Tomēr princips ir viens: tām jābūt izdevīgākām nekā esošā shēma," jau sen paziņojis A. Lukašenko, kurš kļuvis par īstu kontrabandas oligarhu, padarot nelegālās plūsmas par ekonomikas sastāvdaļu. Eksistējošā shēma acīmredzama – zemākās cenas un nelielās akcīzes savienojumā ar acu pievēršanu uz savas robežas Baltkrieviju padarījušas par līderi EES un ES nelegālajos tirgos. Un veiksmīgāku shēmu grūti izdomāt. Jo vairāk tāpēc, ka to nenogurstoši atbalsta valsts fabrika Neman un P. Topuzidisa privātais uzņēmums Tabak-Invest.
Li.