Savā demisijas rakstā Hadi norāda, ka vairs nevar atrasties amatā, valstij atrodoties "pilnīgā strupceļā".
Par atkāpšanos paziņoja arī Bahans, jo nevēlas būt daļa no valsts sabrukuma.
Taču prezidenta atkāpšanos noraidījis parlaments, sasaucot ārkārtas sēdi piektdienas rītā.
Šokējošie paziņojumi izskanēja laikā, kad šiītu kaujinieki pastiprinājuši kontroli pār galvaspilsētu Sanu, kuru viņi sagrāba pagājušajā septembrī.
Trešdien Hadi izdevās panākt vienošanos ar kaujiniekiem, kuri aplenkuši viņa rezidenci. Vienošanās paredz, ka konstitūcijas projekts, pret ko šiītu nemiernieku kaujinieki iebilst, tiks labots un tā apstiprināšanai būs nepieciešams visu partiju atbalsts, bet federālā sistēma tiks ieviesta, kā plānots.
Vienošanās paredz arī citu piekāpšanos šiītu kaujiniekiem, kas savukārt apsolījuši nekavējoties atbrīvot nolaupīto Hadi biroja vadītāju Ahmedu Avadu bin Mubaraku.
Kaujinieki pagājušajā gadā noraidīja Mubaraka izvirzīšanu premjerministra amatam.
Kaujinieki arī apsolījuši pārtraukt prezidenta pils aplenkumu un atstāt visas vietas galvaspilsētā, kuras ieņēmuši pēdējā laikā.
Mubaraks vada nacionālā dialoga sekretariātu, kas tika izveidots politiskā pārejas procesa uzraudzīšanai pēc prezidenta Ali Abdulla Saleha gāšanas 2012.gadā.