Osakas prefektūras universitātes pētnieks Jasujoki Ono, kurš ir apkopojis statistiku par ķiršu ziedēšanu kopš 812. gada, apgalvo, ka šogad ziedi uzziedējuši tik agri kā vēl nekad. Savukārt galvaspilsētā Tokijā šī ir otrā agrākā uzziedēšanas reize. Pētnieks norādījis, ka līdz XIX gadsimtam ziedi ierasti uzplaukuši aprīļa vidū. NASA vēsta, ka planētas virsmas temperatūra kopš tā laika vidēji pieaugusi par 1,18 grādiem pēc Celsija. "Globālajai temperatūrai pieaugot, pēdējās ziemas salnas un ziedēšana tiek konstatēta arvien agrāk," komentējis Kolumbijas Universitātes pētnieks Lūiss Ziska, norādot, ka tas negatīvi ietekmē ekosistēmu, pakļaujot dažādas videi svarīgas sugas izmiršanai.
Klimata pārmaiņas par visai cilvēcei svarīgu izaicinājumu ir atzinuši gan eksperti, gan virkne lielvaru. "Mums ir jāpalielina atjaunojamās enerģijas īpatsvars seškārtīgi, un pārejai uz elektrotransportu jānotiek divdesmit divas reizes straujāk," februārī sacījis ASV prezidenta īpašais sūtnis klimata jautājumos Džons Kerijs, ieskicējot Baltā nama plānu nākotnei.
Savukārt pats Džo Baidens aprīli paredzējis tikties ar četrdesmit pasaules valstu līderiem klimatam veltītā samitā, kurā piedalīsies arī Krievijas un Ķīnas amatpersonas.