Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, kur monarhu atteikšanās no troņa ir relatīvi parasta parādība, Japānas mūsdienu likumos par imperatora pienākumiem atteikšanās no troņa netiek pieļauta, turklāt Japānas pēckara konstitūcijā norādīts, ka imperators ir simbols bez politiskās varas un ietekmes.
Ja Akihito ļaus atteikties no troņa, tas nozīmētu milzīgas izmaiņas sistēmā, turklāt radīsies virkne juridisku un loģistikas jautājumu, sākot no likumiem, kas tad būtu jāmaina, līdz imperatora statusam pēc atteikšanās no troņa, viņa titulam un rezidencei.
Seši komisijas locekļi - pieci zinātnieki un viens uzņēmuma vadītājs - veiks pārrunas ar konstitūcijas, monarhijas un vēstures speciālistiem un nākamā gada sākumā sagatavos ziņojumu.
82 gadus vecais Akihito videovēstījumā augustā, vēršoties pie tautas, ļāva noprast, ka vēlas atteikties no troņa, minot savus cienījamos gadus un bažas, ka viņš varētu netikt galā ar saviem pienākumiem.
Vēstījumā Akihito neminēja vārdu "atteikšanās", jo tā izteikšana atklātībā pārkāptu viņa konstitucionālo statusu.
Atbilstoši mediju ziņām valdība vēlas ļaut Akihito atteikties no troņa izņēmuma kārtā un pieņemt īpašu likumu, lai izvairītos no tādiem strīdus raisošiem jautājumiem kā iespējas sievietēm mantot troni un situācijas, kad nav troņmantnieku.