Izmaiņu atbalstītāji, kuriem ir radīti labvēlīgāki apstākļi aģitēšanai, skandē, ka prezidentālā sistēma palīdzēs Turcijai kļūt par globālu lielvaru. Idejas oponenti brīdina, ka izmaiņas konstitūcijā nostiprinātu prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana autoritārismu un iedzītu pēdējo naglu Turcijas vārguļojošās demokrātijas zārkā.
Turkiem būs jābalso par apjomīgu konstitucionālo labojumu paketi, ko janvārī atbalstīja Erdoganam lojālās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) kontrolētais parlaments. Likumprojektu ir parakstījis arī prezidents, kurš pašlaik formāli pilda ceremoniālas funkcijas, bet faktiski ir ietekmīgākais politiķis Turcijā.
Grozījumi paredz likvidēt premjerministra amatu, bet par valdības vadītāju kļūtu tautas vēlēts prezidents, kurš apstiprinātu ministrus un daļu no Konstitucionālās tiesas sastāva. Savukārt parlaments vairs neveiktu izpildvaras uzrauga funkciju – likumdevējam būtu atņemtas tiesības ierosināt balsojumus par uzticību kādam atsevišķam ministram vai visai valdībai. Prezidentam arī būtu tiesības jebkurā brīdī atlaist parlamentu.
Labojumi konstitūcijā atceltu prasību prezidentam ievērot neitralitāti, tādējādi valsts galvai nevajadzētu saraut saites ar savu politisko partiju, kā to paredz pašreizējā kārtība.
Parlaments, kurā paredzēts palielināt deputātu skaitu no 550 uz 600, varētu ierosināt prezidenta impīčmenta procedūru.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 13.aprīļa, numurā!