Neko nedarīja
H. Mubaraks pēc gandrīz 30 gadu ilgas valdīšanas atkāpās pagājušā gada 11. februārī, pakļaujoties protestētāju prasībām, kuras tie valsts galvaspilsētā Kairā un citās pilsētās izteica kopš 25. janvāra. Laikā starp protestu sākumu un H. Mubaraka atkāpšanos notika nežēlīga varas vēršanās pret opozicionāriem. Demonstrāciju apspiešanas laikā tika nogalināti vismaz 840 cilvēku, kuri miermīlīgā veidā vēlējās panākt demokrātiskas pārmaiņas Ēģiptē.
84 gadus vecajam H. Mubarakam izvirzītas apsūdzības par līdzdalību slepkavībās un slepkavību mēģinājumā protestu laikā, kas notika no 2011. gada 25. līdz 31. janvārim. Uzbrukumi protestētājiem un citi cilvēktiesību pārkāpumi notika arī pēc 31. janvāra, tomēr tiesa bez īpašiem paskaidrojumiem nolēma H. Mubaraka lietu fokusēt tikai uz pirmajām revolūcijas dienām. Ja bijušais prezidents tiks atzīts par vainīgu, viņam draud cietumsods no trim līdz 15 gadiem vai arī nāvessods pakarot.
Apsūdzētāji uzskata, ka H. Mubaraks ir atbildīgs par spēka struktūrvienību vēršanos pret protestētājiem. «Viņš kā augsta amatpersona nekad nevarēs teikt, ka nezināja, kas notiek. Viņš zināja, kas notiek, bet neko nedarīja [lai to pārtrauktu],» janvārī tiesā sacīja prokurors Mustafa Suleimans. «Viņš ir atbildīgs par notikušo, un viņam ir jāuzņemas tiesiskā un politiskā atbildība. Likums paredz nāvessodu par iepriekš plānotu slepkavību.»
Tādas pašas apsūdzības kā H. Mubarakam izvirzītas arī bijušajam iekšlietu ministram Habibam el Adli un vēl četrām augsta ranga iekšlietu struktūru amatpersonām. Arī viņiem draud nāvessods. Prokuratūra uzskata, ka visi šie cilvēki bija «galvenie kūdītāji» uz ieroču pavēršanu pret protestētājiem, raksta Al Jazeera. M. Suleimans apgalvo, ka vardarbīgas demonstrāciju izdzenāšanas mērķis bija nogalināt pietiekami daudz protestētāju, lai iebiedētu pārējos.
Pret H. Mubaraku arī izvirzītas apsūdzības korupcijā un varas ļaunprātīgā izmantošanā, par ko viņam draud no pieciem līdz 15 gadiem aiz restēm. Līdz ar viņu uz apsūdzēto sola ar tādām pašām apsūdzībām sēdušies arī viņa dēli Alaa un Gamals, kuru savulaik uzskatīja par H. Mubaraka varas pārmantotāju.
Vienīgais ieradās tiesā
H. Mubaraka prāva ir nozīmīga, jo tā ir pirmā reize, kad kāds no tā saucamā Arābu pavasara laikā gāztajiem autoritārajiem valdniekiem personīgi ir piedalījies tiesā, kas izskata prasības pret viņu. Tunisijas gāztais prezidents Zīns el Abidīns ben Alī 2011. gada beigās tika notiesāts aizmuguriski, bet Lībijas diktators Muammars Kadāfi līdz tiesai nemaz netika, jo viņu nolinčoja dumpinieki.
Ēģiptes bijušā prezidenta prāvai ir iespēja kļūt par reģiona precedentu, kad pēc starptautiskiem taisnīgas tiesas standartiem pie atbildības tiek saukti cilvēktiesību pārkāpēji, uzskata pazīstamā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch.
Ēģiptē parādās dažādi minējumi, kas notiks pēc tiesas lēmuma. Vieni domā - ja tiesa H. Mubaraku atzīs par vainīgu, tad viņa advokāti noteikti iesniegs apelāciju, bijušo prezidentu varētu mēģināt aizstāvēt ietekmīgie militāristi.
Savukārt H. Mubaraku attaisnojoša sprieduma gadījumā politiski jau tā nestabilajā valstī draudētu izcelties jauni protesti, kas var nest vardarbību.