Ierakstītās sarunas, kas nonākušas laikraksta Irish Independent rīcībā, starp Džonu Bovu un Pīteru Ficdžeraldu, kuri vadīja attiecīgi kapitāla tirgus un privātpersonu apkalpošanas struktūrvienības, norāda, ka Īrijas valdība tikusi piemuļķota, kad tā bankā iepludināja septiņus miljardus eiro (4,9 miljardus latu) ar pieņēmumu, ka tas apturēs bankas finansēšanas krīzi. Taču šie septiņi miljardi eiro bija tikai viltība, lai panāktu valdības iesaistīšanos, baņķieriem uzskatot, ka politiķiem nebūs citas iespējas, kā nodrošināt ārkārtas finansējumu, kad tie būs pievilināti.
"Skaitlis ir septiņi, taču patiesībā mums vajag krietni vairāk," ierakstā saka Bovs. "Bet stratēģija ir tāda, ka jūs viņus pievilināt, liekat izrakstīt lielu čeku un viņiem ir jāpaliek, viņiem ir jāatbalsta sava nauda, saproti." Šīs telefona sarunas notikušas 2008.gada septembrī, finanšu krīzes sākumā pēc ASV investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma. Taču tās veiktas gandrīz divus gadus, pirms tika atklāti patiesie Anglo Irish Bank zaudējumi.
Pirmdien komentējot šo situāciju, Īrijas premjers sacīja: "Es saprotu tik daudzu cilvēku niknumu un dusmas, kurus šis viss ietekmējis." Viņš pavēstīja, ka Īrijas valdība lems par valsts izmeklēšanu Īrijas banku sistēmas sabrukumā. Kad banku krīzes patiesais apjoms tika atklāts, Īrija 2010.gada rudenī bija spiesta lūgt starptautisku palīdzību 67,5 miljardu eiro (47,4 miljardu latu) apmērā.
Anglo Irish Bank pārdēvēta par Irish Bank Resolution Corporation un ir likvidēšanas procesā.