Šo jautājumu G7 sanāksmē bija izvirzījis Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons, kurš saistībā ar pagājušajā nedēļā notikušo ķīmisko uzbrukumu nevainīgiem civiliedzīvotājiem Sīrijā atcēla plānoto vizīti Maskavā.
Džonsons bija uzsvēris, ka ir iespēja noteikt jaunas "sankcijas dažām Sīrijas militārpersonām un dažām Krievijas militārpersonām, kas ir bijušas iesaistītas Sīrijas militāro centienu koordinēšanā".
Tomēr G7 valstu ārlietu ministru tikšanās laikā Itālijas pilsētā Lukā izskanējis, ka pirms turpmāku soda mēru noteikšanās jānotiek konkrētai izmeklēšanai par ķīmisko uzbrukumu Sīrijā.
Alfāno arīdzan norādīja - Itālija uzsver, ka "sankcijas ir instruments, nevis mērķis pats par sevi", kā arī brīdināja, ka "būtu nepareizi Krieviju varētu izolēt un iedzīt stūrī".
Jau vēstīts, ka Londonā bāzētā nevalstiskā organizācija Syrian Observatory for Human Rights pagājušajā nedēļā ziņoja par uzbrukumā ar ķīmisko ieroču pielietošanu bojā gājušiem teju 90 cilvēkiem, tostarp teju 30 bērniem. Iespējams, ka upuru skaits vēl pieaugs, jo daudzi ir smagi saindējušies.
Reaģējot uz šiem notikumiem, ASV pēc prezidenta Donalda Trampa pavēles ar 59 Tomahawk raķetēm deva triecienu vienai no Asada režīma aviobāzēm.
Pēc uzbrukuma Krievija, aizstāvot Asadu, gan paziņoja, ka indīgā gāze izplatījusies nevis tāpēc, ka to uzlidojumā izmantojuši Asada režīma spēki, bet gan pēc tam, kad sabombardētas nemiernieku ieroču noliktavas, kurās esot bijuši ķīmiskie ieroči. Gan Rietumvalstis, gan Turcija, gan ķīmisko ieroču eksperti šim skaidrojumam netic.
cenzorelim lēkme, smaga
sēlis
haha