Ministru tikšanās, kas pirmo reizi pēc vairāk nekā divu gadu pārtraukuma sarīkota klātienē, ir ģenerālmēģinājums jūnijā Kornvolā ieplānotajam G7 samitam, kas vienlaikus būs ASV jaunā prezidenta Džo Baidena pirmā ārvalstu vizīte.
''Apvienotās Karalistes prezidentūra G7 ir iespēja sastapties atvērtām, demokrātiskām sabiedrībām un demonstrēt vienotību laikā, kad tas ir tik ļoti nepieciešams, lai stātos pretim kopīgajiem izaicinājumiem un pieaugošajiem draudiem,'' britu ārlietu ministra Dominika Rāba paziņojumu citē Reuters.
Beidzot arī kuluāros
Londonas apspriedē, kas noslēdzas šodien, piedalās G7 valstu – ASV, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, Apvienotās Karalistes un Vācijas – ārlietu ministri. Novērotāja statuss ir Eiropas Savienības augstajam pārstāvim ārlietu un drošības jautājumos, bet pēc rīkotāju iniciatīvas uz sarunām uzaicināti arī Austrālijas, Indijas, Dienvidāfrikas, Dienvidkorejas un Brunejas (šī valsts pašlaik ir prezidējošā ASEAN blokā, par sadarbību ar kuru pēc Brexit lielu interesi izrāda Londona) ārlietu ministri.
Deutsche Welle norāda, ka pirmo reizi kopš 2019. gada pavasarī notikušajām sarunām Bretaņā ministri tiekas klātienē, kas paver krietni lielākas iespējas kuluāru sarunām nekā pandēmijas laikā ierastais videokonferenču formāts.
Pirms oficiālajām darba vakariņām, kas notika pirmdien, ministri izmantoja gadījumu, lai varētu tikties aci pret aci un izbaudīt ''īsto diplomātiju''. AFP gan norāda, ka arī neformālajās sarunās to dalībnieki stingri ievērojuši distancēšanos un valkājuši sejas maskas, pat neraugoties uz to, ka visu delegāciju pārstāvjiem ik dienas tiek veikti koronavīrusa testi.
Apspriedes toni noteica Rāba un viņa ASV kolēģa Entonija Blinkena tikšanās, pēc kuras notikušajā preses konferencē visvairāk runāts par attiecībām ar Krieviju un Ķīnu. Blinkens norādīja, ka rietumvalstis ir gatavas aizstāvēt ''uz starptautiskajiem noteikumiem balstītu kārtību'' un dot pretsparu ikvienam, kurš to censtos izjaukt, raksta Reuters. Viņš uzsvēra, ka ASV mērķis nekādā gadījumā nav kaut kādā veidā ierobežot Ķīnu, taču šai valstij nāksies ņemt vērā pastāvošos spēles noteikumus. Tas pats attiecoties arī uz Krieviju – ASV vēlētos stabilākas attiecības ar Maskavu, taču to panākšana būšot atkarīga no Kremļa saimnieka Vladimira Putina tālākās rīcības.
Blinkens uz Ukrainu
Vakar sanāksmes oficiālajā daļā ministri atkal pievērsās Krievijas tēmai, apspriežot gan neseno karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, gan opozicionāra Alekseja Navaļnija ieslodzīšanu. Rābs norādījis, ka nepieciešams koordinēt darbību, lai ātri reaģētu uz Krievijas izplatīto dezinformāciju un kiberuzbrukumiem, uzsverot, ka tie skar visdažādākās jomas – sākot ar iejaukšanos vēlēšanu gaitā un beidzot ar Rietumos izstrādāto Covid-19 vakcīnu noniecināšanu.
Viņš arī pārmetis Maskavai ''ieroču žvadzināšanu'' Ukrainas pierobežā un ''balansēšanu uz kara sliekšņa''.
Reuters raksta, ka Blinkens uzreiz pēc sanāksmes dosies uz Kijevu, lai apliecinātu ASV atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai.
Rābs, kurš uzsvēris, ka ir pienācis brīdis veidot plašākas alianses, lielu uzmanību pievērsis arī britu ekonomiskajām interesēm. Pēc Brexit valsts vēlas pēc iespējas ātrāk noslēgt izdevīgas tirdzniecības vienošanās, un īpaša Londonas uzmanība pašlaik pievērsta ASV un Klusā okeāna reģionam.