Pēc divu dienu sanāksmes G20 valstu ministri paziņoja, ka šajā samitā "strādāja pie tirdzniecības ieguldījuma mūsu ekonomikās", tomēr nespēja panākt protekcionisma noraidīšanu gala paziņojumā.
Tāpat no G20 finanšu ministru sanāksmes gala dokumenta dzēsta visa nodaļa par rīcību pret klimata pārmaiņām, kas izraisīja neapmierinātību gan ASV partneru, gan vides aktīvistu vidū.
"Man ir žēl, ka mūsu diskusijās šodien nespējām panākt apmierinošus secinājumus divās ārkārtīgi nozīmīgās prioritātēs. Mūsu pasaule un Francija būtu vēlējusies pieredzēt, ka G20 arī turpmāk tajās rīkojas stingri un saskaņoti," norādīja Francijas finanšu ministrs Mišels Sapēns.
Vācijas finanšu ministr Volfgangs Šeible gan mēģināja paust samiernieciskāku pozīciju, norādot, ka ASV finanšu un tirdzniecības jautājumi ir divu dažādu ministru kompetencē. ASV delegāciju vadīja finanšu ministrs Stīvens Mnučins.
ASV prezidents Donalds Tramps ir solījis īstenot "Amerika vispirms" politiku, kas nozīmē stingrākus ārējās tirdzniecības ierobežojumus. Viņš arī solījis ar lieliem nodokļiem sodīt kompānijas, kas ražo savu produkciju ārvalstīs. "Pirkt amerikāņu ražoto un pieņemt darbā amerikāņus," Tramps raksturoja savas politikas pamatnostādnes.
Kopš stāšanās amatā Tramps ir atsaucis ASV dalību Klusā okeāna brīvās tirdzniecības līgumā, kā arī kritizējis Ķīnu un Vāciju par to lielo ārējās tirdzniecības pārpalikumu.
Pērn Ķīnā notikušā G20 samita gala dokumentā bija ietverta valstu apņēmība īstenot Parīzes klimata vienošanās nosacījumus, bet šoreiz šī sadaļa izpalika, jo ASV delegācija atzina, ka nav saņēmuši rīkojumus no Vašingtonas par atbalstu šādiem nosacījumiem.
Tramps iepriekš ir izteicies, ka netic rūpniecības un cilvēku ietekmei uz klimata pārmaiņām, kā arī nākamā gada valsts budžetā ir ierosinājis samazināt Vides aizsardzības aģentūras finansējumu. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš solīja, ka ASV izstāsies no Parīzes vienošanās par klimata pārmaiņu ierobežošanu.
Vārds