Neskatoties uz starptautisko mediju ziņām, notiekošais Kairā ir tikai politisks konflikts, kuram nav nekādas saistības ar tūristu drošību," strupi nober Dienvidsinajas provinces gubernators Halēds Fouda. Par sīkākām detaļām drošības garantēšanā izvairīgi runā arī Dienvidsinajas policijas vadītājs, ģenerālis Mahmūds el Hefnevijs. Pēc personīgajiem vērojumiem un citu stāstītā top skaidrs, ka ceļi visapkārt pilsētai sadalīti drošības zonās un ik pa posmam redzami posteņi, kuros kārtībsargi ar ieročiem rokās kontrolē situāciju. Viņi pārbauda garām braucošās automašīnas. Līdzības var vilkt ar satiksmes regulāciju pilsētā, kurā īpatnējās braukšanas kultūras dēļ nav luksoforu, bet gan tikai "guļošie policisti". Proti, lielceļa posteņi nav tikai brīdinājuma gaismas signāls, bet gan reāls un praktisks kontroles mehānisms. "Tas, kas notiek Kairā, ir politisks jautājums. Tas tūrismu neskar vispār. Mēs esam ļoti tālu no Kairas," saka el Hefnevijs. Daudz atklātāks ir Ēģiptes Tūrisma ministrijas pārstāvis Mahmūds Abdelvahābs. Drošības garantēšanā ieguldīts ne mazums līdzekļu. "Te ir runa par miljoniem, miljoniem," viņš saka un uzsver, ka pilsētā neviens vairs nevar atļauties sēdēt kondicionētos kabinetos, bet ir jāiet ielās un jāseko līdzi notiekošajam.
"Pēdējais tūrists no Ēģiptes aizbrauca jau vakar," ir vārdi, kas nereti izskan no Sarkanās jūras kūrortu apmeklētājiem. Lai arī lielākā daļa Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecību, tostarp Latvijas, jau mīkstinājušas brīdinājumus ceļotājiem apmeklēt Šarm eš Šeihu un Hurgadu, vietējām amatpersonām nākas pielikt lielas pūles, lai pārliecinātu ceļotājus par drošību. Cilvēkam, kuram nav priekšstata par populārāko Sarkanās jūras kūrortu Šarm eš Šeihu, ierodoties šeit, nešķitīs savādas tukšās pilsētas ielas, laukumi un vecais tirgus. Toties regulāram Ēģiptes viesim jau tukšā lidosta vien liks aizdomāties par to, kādu iespaidu uz tūristiem piepildīto pilsētu atstājuši notikumi teju pustūkstoti kilometru tālajā galvaspilsētā Kairā.
Ēģiptieši pārcietuši divas revolūcijas. Pirmajā no tām tika gāzts ilggadējais autoritārais prezidents Hosni Mubaraks, otrajā - pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās ievēlētais Musulmaņu brāļu pārstāvis Muhameds Mursi. Patlaban Ēģipte atrodas pārejas periodā, tiek gatavota jauna konstitūcija. Par pagaidu prezidentu iecelts Adli Mansurs, bet viņa vārdu šeit var dzirdēt reti, daudz biežāk tiek runāts par ģenerāli Abdelfatahu as Sisi, kura vadībā tika gāzts Mursi. Ēģiptieši tradicionāli uzticas līderiem, kuri nāk no armijas vidus. "Sisi ir labs cilvēks. Tas bija brīnums, ka tikām vaļā no Musulmaņu brāļiem - viņi netic robežām, viņi sapņo par islamistu valsti," stāsta kāds vietējais. Mursi valsts konstitūciju vēlējās veidot pēc šariata principiem, kas par zagšanu paredz nocirst roku un ļauj izdot pie vīra 12 gadu vecumu sasniegušu meiteni. Latvijas oficiālo pozīciju par 3.jūlija apvērsumu skaidro vēstniece Iveta Šulca: "Vai varat iedomāties situāciju Eiropas valstī, ja ielās izietu tauta un ar miljoniem parakstu prasītu prezidenta atkāpšanos, bet viņš to ignorētu? Jūlijā Kairā izgāja ielās miljoni. Jautājums bija, kā pusē nostāsies armija. Tā kontrolē līdz pat 40% valsts ekonomikas un bauda plašas tautas simpātijas. Kopš 1952. gada apvērsuma visi Ēģiptes valsts prezidenti ir bijušie armijas ģenerāļi. Pēc pāris dienu vilcināšanās galvaspilsētā parādījās armijas tehnika un karavīri, armija savu izvēli bija izdarījusi. Tādēļ šos notikumus nevar saukt par apvērsumu, kad armijas kliķe pārņem varu." Saskaņā ar Ēģiptes pagaidu valdības plāniem parlamenta vēlēšanas varētu notikt līdz nākamā gada vidum. Tām sekotu prezidenta vēlēšanas. Diplomāte saka, ka patlaban nav pamata šos plānus apšaubīt.
Visu rakstu lasiet 8.novembra žurnālā Sestdiena!
